Valsts prezidents norādīja, ka turpmāk budžeta plānošanas un izstrādes laikā nepieciešams vairāk ņemt vērā sociālo partneru un uzņēmēju intereses un piedāvājumus. „Tā būs viena no manām prioritātēm. Gan premjerei, gan ekonomikas un tieslietu ministriem esmu akcentējis, ka valdībai sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām jāveic virkne neatliekamu pasākumu nozaru konkurētspējas stiprināšanā,” uzsvēra Valsts prezidents. Viņš izteica cerību, ka vienošanās starp uzņēmējiem un valdības vadītāju par apņemšanos uzsākt jaunas sarunu platformas veidošanu, kur tiksies organizētais bizness un atbildīgie ministri, kā arī augstākā ierēdniecība, nesīs gaidītos rezultātus.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā risinājumu, lai sekmētu jaunu uzņēmumu, jaunu darbavietu radīšanu reģionos, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, piedāvāja apsvērt iespējas daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīt to pašvaldību budžetā, kuru teritorijā uzņēmums darbojas. Tādējādi tas būtu katras pašvaldības papildus resurss, stimuls un arī atbildība veicināt uzņēmējdarbību, ik reizi nevainojot valdību vai valsts budžeta ierobežotās iespējas.
Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra arī reģionālo reformu, kurā īpaša uzmanība ir jāvelta nevis novadu skaitam un lielo pilsētu iekļaušanai novados, bet tam, kādas teritorijas ir veidojamas, lai tās būtu ekonomiski attīstīties spējīgas, nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus iedzīvotājiem.
Viņš sacīja, ka reģionu attīstības stratēģijas mērķiem un rīcības plāniem ir jādzimst dzīvās uzņēmēju, pašvaldību un valdības sarunās, nevis atrauti kādā kabinetā papīros. „Lai būtu ievērotas sabiedrības, valsts un pašvaldību intereses, par reģionālo reformu ir nepieciešamas plašākas diskusijas. Tajās jāiesaistās gan pašām pašvaldībām un to iedzīvotājiem, gan valdības sociālie partneriem un uzņēmējiem,” pauda Raimonds Vējonis, norādot, ka arī šis kongress ir ļoti labs piemērs iespējamām auglīgām diskusijām, lai rastu labus un īstenojamus risinājumus.