Valsts prezidents norādīja, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā (2014.-2020.gadā) no pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro apstiprināti projekti gandrīz 248 miljonu eiro apmērā. “Divu gadu laikā esam spējuši apgūt vien 14-to daļu jeb 5,6%. Tas ir vāji. Valdībai un atbildīgajām ministrijām jāstrādā ātrāk un efektīvāk, lai veicinātu šo fondu apguvi,” sacīja Raimonds Vējonis.
Pieminot Latvijas sasniegumus informācijas un komunikāciju tehnoloģijās un infrastruktūrā, Valsts prezidents izcēla faktu, ka Latvijas internets ir piektais ātrākais internets pasaulē un otrais ātrākais Eiropā un ka Rīga ar teju 1000 bezmaksas Wi-Fi piekļuves punktiem jau otro gadu pēc kārtas ir Eiropas līdere pēc iedzīvotāju skaita uz vienu Wi-Fi punktu. “Mēs nedrīkstam aprobežoties ar sasniegto, mums nav laika gaidīt. Globālajā inovāciju un tehnoloģiju attīstības konkurences cīņā Latvijai jāspēj būt ne vien līdzvērtīgai, bet pārākai par citām valstīm,” norādot uz nepieciešamību pārvarēt izaicinājumus, piebilda Raimonds Vējonis.
Kā vienu no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē izaugsmi un attīstību, Valsts prezidents akcentēja jaunu, profesionālu, labi sagatavotu darbinieku trūkumu. Viņš arī vērsa klātesošo uzmanību uz svarīgo lomu, ko spēlē matemātikas, fizikas un datorikas apguve skolā: “Mēs pamatoti varam lepoties ar jauniešiem – izciliem talantiem, kuri savas zināšanas apliecinājuši gan starptautiskās mācību olimpiādēs, gan zinātņu projektos. Tomēr šo jauniešu skaits ir nepietiekams. Lai jauniešos veicinātu uzņēmēja garu, nostiprinātu interesi par tehnoloģijām un inovācijām, darbs jāuzsāk jau skolas solā”.
Valsts prezidents savā uzrunas noslēgumā pieminēja Latvijas valsts 100.gadskārtas tuvošanos, mudinot ikvienu uzņēmēju radīt kādu dāvanu nozīmīgajā valsts jubilejā un par piemēru minot vienotu, viegli lietojamu un drošu e-ID sistēmu: “Latvijas nākotne ir būt modernai valstij, un ikvienam mūsu iedzīvotājam – būt virtuālam ar savu e-ID. Mums vēl ir laiks, lai kopīgā darbā varētu šādu sistēmu izveidot un pasniegt to kā dāvanu Latvijai 2018.gadā.”
