Valsts prezidents Egils Levits šodien tiešsaistē tikās ar Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāju Artūru Šilovu un Latvijas māsu asociācijas vadītāju Ditu Raisku, pārrunājot nepieciešamību pieņemt Ministru kabinetā jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību (turpmāk – reforma), kas paredz jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli un medicīnas nozares struktūras sakārtošanu.
I. Aizsilniece, A. Šilovs, D. Raiska iepazīstināja Valsts prezidentu ar aktuālo situāciju minētās reformas kontekstā, norādot uz to, ka medicīnas nozarē pastāv bažas – vairāku gadu garumā plānotā reforma ar nozaru asociāciju ilgstošo iesaisti var tikt iesaldēta un izmaiņas nākamā gada budžetā, kas ar to būtu saistītas, līdz ar to netiktu pieņemtas. A. Šilovs norādīja: ja dialogs neatjaunosies, rudenī līdz ar nākamā gada budžeta izskatīšanas procesu augs spriedze un no tās izrietoša medicīnas darbinieku rīcība, neesot gataviem pieņemt reformas atlikšanu.
E. Levits uzsvēra: “Modernai valstij ir jāplāno sava rīcība kompleksi un ilgtermiņā, arī veselības aprūpē, tai skaitā domājot par valsts budžetu nākamajiem gadiem.” Valsts prezidents norādīja, ka reforma ir jāizdiskutē un jāapstiprina Ministru kabinetā un “tā ir jāpiepilda ar līdzekļiem ilgtermiņā. Tāpat ir jāstiprina apziņa sabiedrībā, ka laba veselība ir daļa no labas dzīves kvalitātes Latvijā”, sacīja Valsts prezidents, norādot, ka tas proporcionāli nozīmētu augstāku IKP procentuālu piešķīrumu veselības aprūpes nozarei no valsts budžeta.
I. Aizsilniece uzsvēra, ka runa ir par mūsdienīgu pieeju veselības aprūpes sistēmai, veidojot uz pacientu orientētu nozares attīstību. Tāpat reforma ietvertu arī sabalansētāku skatījumu uz finanšu piešķīrumiem dažādu slimību ārstēšanā.
Kā būtisks aspekts tika minēts tas, ka paredzētā reforma plāno visas nozares vienotu attīstību, neizceļot kādu atsevišķu medicīnas darbinieku grupu un ietverot sevī gan jaunu atalgojuma modeli, gan veselības aprūpes struktūras sakārtošanu un medicīnas darbinieku izglītības pilnveides jautājumus.
Valsts prezidents atzīmēja, ka “ir būtiski gan no pašas veselības aprūpes sistēmas viedokļa, gan no pacientu skatījuma izbeigt gadu gaitā lāpīto skatījumu uz medicīnas nozari. Iespējams, ka pašreizējā necaurspīdīgā sistēma kādam ir izdevīga, bet ir skaidrs, ka ir pienācis laiks nozares sistēmiskai, strukturētai sakārtošanai”.
Atzīstot, ka iecerētā reforma ir kompleksa un tai veltīti daudzu speciālistu pūliņi, Valsts prezidents pateicās visām medicīnas nozares asociācijām par ieguldīto darbu tās radīšanā un apspriešanā ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.