12. septembrī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Saeimas prezidiju, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par Latvijas valsts budžeta izstrādi un paustu savu redzējumu par Valsts padomes izveidošanu. Tikšanās ar Saeimas prezidiju ir jauna tradīcija, ko iedibinājis E. Levits.
Sarunas laikā Valsts prezidents pateicās par iespēju tikties ar Saeimas prezidiju, lai varētu paust savu viedokli par norisēm valstī – budžeta izstrādi, parlamenta darbu, valsts ilgtspējas jautājumiem. “Mums ir stiprs parlaments, taču, kā jau uzsvēru savā uzrunā Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē šī gada 5. septembrī, ir nepieciešams atbalstīt un stiprināt Saeimu tās likumdošanas darbā, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta likumu kvalitāte un likumdošanas darbs būtu vērsts uz valsts ilgtspēju. Izveidojot neatkarīgu Valsts padomi, tiktu sniegts atbalsts valdībai un Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas, tādējādi novēršot antikonstitucionalitātes riskus un sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību,” pauda E. Levits.
Tika pārrunāta starptautiskā pieredze Valsts padomes darbā, tās potenciālā struktūra un funkcijas, kā arī panākta vienošanās par diskusiju uzsākšanu pēc valsts budžeta 2020. gadam pieņemšanas, lai saprastu, kāds formāts visveiksmīgāk darbotos Latvijas Republikā.
Tika pārrunātas Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas nesenās tikšanās ar Polijas amatpersonām, uzsverot Polijas ieguldījumu Latvijas brīvības atgūšanā 1920. gadā, vēsturiskās atmiņas un kultūras mantojuma jautājumos, tās nozīmīgo lomu reģionālās drošības stiprināšanā mūsdienās, kā arī Polijas būtisko partnerību abu valstu parlamentu sadarbības jautājumos.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece izteica atzinību Valsts prezidentam par viņa aktīvo darbu, tiekoties ar dažādām sabiedrības grupām, lai pārzinātu aktualitātes plašās jomās, sākot no mediju politikas jautājumiem līdz pat administratīvi teritoriālās reformas norisēm.
E. Levits sarunas noslēgumā pauda cerību, ka šāda tikšanās starp Valsts prezidentu un Saeimas prezidiju kļūs par tradīciju, kas stiprinās valsts konstitucionālo varu kā vienotu institūciju, kas darbojas Latvijas Republikas vārdā. “Latvijas konstitucionālajai varai, kas sastāv no sešiem orgāniem – Valsts prezidenta institūcijas, Ministru kabineta, Saeimas, Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas – ir jāsadarbojas savā starpā, lai valstī neiestātos konstitucionālā krīze. Valsts prezidenta loma šajā dialogā ir ļoti svarīga, un es to apņemos aktīvi īstenot,” uzsvēra E. Levits.
Arī Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece pauda atbalstu šādam dialoga formātam, aicinot tajā iesaistīt arī pārējās valsts varas konstitucionālās iestādes, tādējādi sekmējot sadarbību un parlamentārisma nozīmi Latvijas valstiskuma stiprināšanā.
