Valsts prezidents uzskata, ka šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā piecpadsmit gadi kopš Pilsonības likuma pieņemšanas, kad uzaugusi jauna paaudze, kas piedzima neatkarīgā Latvijas Republikā, kad Latvijas valsts ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko valstu savienību un organizāciju dalībnieci, ir pienācis laiks Pilsonības likuma pilnveidošanai atbilstoši valsts ilgtermiņa interesēm un lai nodrošinātu un veicinātu Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu. Minēto Valsts prezidenta likuma grozījumu ierosinājumu Valsts prezidenta kanceleja ir gatavojusi vairāku mēnešu garumā, pētot citu valstu pieredzi un tiesību ekspertu viedokļus pilsonības jautājumā.
Valsts prezidents vērš uzmanību uz diviem jautājumiem: pirmkārt, uz vispārējo dubultpilsonības aizliegumu, norādot, ka Pilsonības likuma Pārējas noteikumu 1. punkta prasība, ierobežojot trimdas tautiešu tiesības uz Latvijas un tās valsts pilsonību, kura devusi patvērumu viņiem un viņu pēcnācējiem, mūsdienu situācijā ir netaisnīga, nesamērīga un no valsts interešu viedokļa nav racionāli pamatojama. Viņš atzīmē, ka trimdas tautiešu dubultpilsonības situācija ir Latvijas valsts okupācijas sekas. Tāpēc Valdis Zatlers lūdz Saeimu atcelt ierobežojumus to Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrācijai un iespējai paturēt citas valsts pilsonību, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs.
Tāpat Valsts prezidents vērš uzmanību, ka ar Latvijas pievienošanos ES un NATO ir mainījusies vispārējā izpratne par valsts drošību un integritāti, daudzi Latvijas pilsoņi ir devušies dzīvot uz ārvalstīm. Latvijas valsts interesēs ir veicināt savu pilsoņu izvēli saglabāt saistību ar Latviju, dodot iespēju tiem paturēt Latvijas pilsonību. Dubultpilsonība ir pieļauta lielākajā daļā ES dalībvalstu un ir vērojama skaidri izteikta tendence – samazinās to valstu skaits, kuras paredz automātisku pilsonības zaudēšanu citas valsts pilsonības iegūšanas gadījumā.
Tāpēc Valsts prezidents ierosina veikt grozījumus Pilsonības likumā attiecībā uz ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības noteikšanu, kā arī atteikties no dubultpilsonības ierobežojumiem attiecībā uz ES, NATO un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalstu pilsoņiem un, balstoties uz abpusējības principu, attiecībā uz to valstu pilsoņiem, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus (ja otra valsts piedāvā tādas pašas tiesības Latvijas pilsoņiem), kā arī attiecībā uz personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu (ex lege), iegūst laulību rezultātā.
Otrkārt, Valsts prezidents vērš uzmanību arī uz jautājumu par Latvijā dzimušo bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem. Likumdevējs, nosakot pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna tiesības uz Latvijas pilsonību, 1998.gadā jau ir izšķīries par šo bērnu tiesībām saņemt Latvijas Republikas pilsonību, taču šobrīd šo tiesību īstenošanā bērni ir pilnībā atkarīgi no savu vecāku uzņēmības nokārtot nepieciešamās formalitātes.
Valsts prezidenta vēstuli ar detalizētu pamatojumu un izklāstu skat. www.president.lv/sites/president/files/article/motivacijas%2520vestule.pdf