Biedrības pārstāvji sarunā uzsvēra, ka kopumā pretkorupcijas juridiskais regulējums ir sakārtots no un Eiropas normām atbilstošs, piebilstot, ka problēmas lielākoties saistītas ar normu piemērošanu praksē. Sabiedrība par atklātību - Delna” minēja, ka pastāv atsevišķi nopietnāki un steidzami risināmi jautājumi, par ko Valsts prezidents uzsvēra, ka likumdošanas jautājumos par pretkorupcijas jomi ir gatavs aktīvi sadarboties ar biedrību, veidojot pēc iespējas veiksmīgāku tiesisko regulējumu.
Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējumā ir analizēti 13 institucionālās jomas, kas kopā veido godaprāta sistēmu Latvijā – likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara, valsts pārvaldes iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, Centrālā vēlēšanu komisijas, Tiesībsargs, Valsts kontrole, KNAB, plašsaziņas līdzekļi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, politiskās partijas un uzņēmējdarbības vide. Biedrības pārstāvji uzsvēra, ka šāds pētījums veikts vienlaicīgi 25 Eiropas valstīs pēc vienotas metodoloģijas, sniedzot iespējas veikt kvalitatīvu datu salīdzināšanu un dažādo situāciju izvērtējumu.
Pētījums parāda vairākas būtiskas tendences: visās pētījumā iesaistītajās valstīs pastāv spēcīga pretkorupcijas normatīvā bāze, bet notiek vāja tās ieviešana; Latvijā godaprāta sistēma ir viena no spēcīgākajām salīdzinot ar kaimiņvalstīm un Centrālās un Austrumeiropas valstīm; Latvijā īpaši sekmīgs līdzeklis bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, īpaši veicinot stiprinot politisko partiju atklātību un atbildīgumu.
