Valsts prezidents tika informēts par iecerēto Latvijas, Polijas un Lietuvas vēsturnieku sadarbību, gaidāmo komisijas un Vēstures skolotāju biedrības semināru, kurā plāno aktualizēt Otrā pasaules kara vēstures problēmjautājumus, kā arī par ieceri izveidot dokumentu krājumu – „Latvijas un Padomju Savienības attiecības 1918.-1939”. Šogad ir iecerēts arī publicēt Latvijas Vēsturnieku I kongresa materiālus, kas norisinājās pērnā gada septembrī.
Komisijas priekšsēdētājs I.Feldmanis informēja visus klātesošos par Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas šī gada sadarbības virzieniem, kā arī un abu valstu vēsturnieku komisijas iecerēm pētīt Latvijas – PSRS starpkara periodu attiecības no starpvalstu, ekonomiskā un kultūras aspektiem. Šī gada novembrī Rīgā ir plānota Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas kopīga zinātniskā konference, kurā ar referātiem uzstāties komisijas locekļi. Iecerētajā rakstu krājumā komisija cer ietvert līdz šim nepublicētus dokumentus, kas lielā mērā ir atkarīgs no darba rezultātiem Krievijas Federācijas arhīvos.
Valsts prezidents pauda viedokli, ka starpkara posma izpēte šodienas Latvijā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski netiek pietiekoši izmantota. Andris Bērziņš komisijas locekļiem novēlēja strādāt pie Vēsturnieku komisijas 28.sējuma, kas varētu būt veltīts Latvijas un Padomju Savienības attiecībām laika posmā no 1918.-1939.gadam, īpaši akcentējot starpkaru perioda ekonomiskās vēstures izpētes aspektus, kas varētu būt vērtīgs materiāls mūsdienu Latvijas sociālekonomiskajos apstākļos.
