Tikšanās sākumā Elita Krūmiņa informēja par Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē 2013. gadā veikto izdevumu izlietojuma izvērtējumu, galvenokārt pārbaudot, vai līdzekļi, kas paredzēti, lai sagatavotos prezidentūrai, netiek izlietoti iestāžu regulāro funkciju veikšanas finansēšanai. Ministru kabinetā apstiprinātie Prezidentūras finansējuma plānošanas pamatprincipi paredz, ka pasākumiem, kuru organizēšanai šie līdzekļi tiek tērēti, ir jābūt tieši saistītiem ar prezidentūras nodrošināšanu.
Valsts kontroliere norādīja, ka izlases veida pārbaudēs par 2013. gadu tika konstatēts, ka neatbilstoši iztērēti vismaz 282 tūkstoši eiro no 11,5 miljoniem eiro, kas tika piešķirts 15 resoriem. Viņa norādīja, ka visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tērēti dažādiem komandējumiem, kam būtu jānotiek arī tad, ja nebūtu Latvijas prezidentūras, kā arī dažādiem remontdarbiem, kas tieši neietekmē darbu pie Latvijas prezidentūras. Valsts kontroliere uzsvēra, ka finansējums šādiem pasākumiem jārod iestāžu pamatlīdzekļos, tādēļ ir aicinājusi izpildvaras vadību būt atbildīgākiem un noteikt skaidrākus spēles noteikumus. Tāpat viņa norādīja uz atlīdzības ierēdņiem par papildu darbu prezidentūras uzdevumu veikšanu nepilnīgo regulējumu, kas ļauj šajos izdevumos iekļaut arī personas, kuru darbs nav saistīts ar prezidentūru. Valsts kontroliere uzsvēra, ka līdzīga pārbaude visās ministrijās tiks veikta arī par 2014.gada izdevumiem, lai šajā revīzijā konstatētais nekļūtu par pieņemamu situāciju.
Sarunā tika pārrunāti arī citi jautājumi, kur Valsts kontrole izteica priekšlikumus situācijas uzlabošanai, ņemot vērā reālos apstākļus šobrīd Latvijā valsts pārvaldē. Elita Krūmiņa īpaši uzsvēra nepieciešamību noregulēt atbildības jautājumu amatpersonu darbībā par pieņemtajiem lēmumiem vai bezdarbību. Kā vienu no veidiem viņa piedāvāja jau budžeta veidošanas procesā ņemt vērā iepriekšējo gadu revīziju rezultātus par attiecīgajām iestādēm, piedāvājot neļaut iestādēm pieprasīt papildu budžeta līdzekļus, ja jau esošie iepriekšējā gadā tērēti neefektīvi. Viņa norādīja, ka Valsts kontroles pārstāvji ir gatavi piedalīties sēdēs, kur tiek lemts par budžeta līdzekļu piešķiršanu, ar savu vērtējumu par iepriekšējiem tēriņiem. Valsts prezidents norādīja, ka tieši iekšējā audita sistēmu attīstīšana varētu būt pamats veiksmīgai kopīgās sistēmas attīstīšanai.
Amatpersonām apspriežot veiktās strukturālās reformas, Valsts kontroliere uzsvēra, ka lēmumi par resursietilpīgiem jautājumiem tiek pieņemti eksperimentējot, jo to sekas tā arī visbiežāk netiek izvērtētas un atbildību neviens nenes. Viņa atzina, ka atsevišķas strukturālas reformas nav nesušas iecerētos rezultātu ne sasniedzamo mērķu jomā, ne sagaidāmo ietaupījumu apjoma ziņā.
Kā, piemēru Valsts kontroliere minēja kolektīvo pasākumu rīkošanu darbinieku motivācijai, norādot, ka esošā situācija, kad šādi pasākumi nav aprakstīti vispār, nav veiksmīgs risinājums, jo katras iestādes vadītājs šobrīd rīkojas pēc saviem ieskatiem. Valsts prezidents piekrita Valsts kontroles ieteikumam valdībai nākt ar vispārīgu regulējumu šajā jautājumā. Valsts prezidents atzina, ka Valsts kontroles pieredze ir jāņem vērā valdībai, pieņemot lēmumu.
Sarunā Valsts kontroliere uzsvēra, ka iestādes darbu nākotnē veidos tā, lai ieguldījums Valsts kontroles darbā ļautu radīt papildu līdzekļus vai ietaupīt dažādās citās jomās. Viņa norādīja, ka notiesāto personu skaitu neredz kā veiksmīga darba rādītāju, tai pašā laikā viņa atzina, ka izmeklēšanas kapacitāte par finanšu pārkāpumiem ir jāceļ gan prokuratūrā, gan policijā.
