Valsts prezidents pauda izpratni un atbalstu Iekšlietu ministrijas iniciatīvai palielināt uzturdevas mēneša apmēru valsts policijā strādājošajiem, lai mazinātu disproporciju, kas šobrīd izveidojusies starp policistiem un bruņotajiem spēkiem, kā arī lai mazinātu kadru aizplūšanu no valsts policijas un paaugstinātu darbinieku motivāciju. Šāda iniciatīva tiks skatīta valdībā saistībā ar nākamā gada budžetu. Andris Bērziņš sarunā ar ministru pauda pārliecību, ka valsts policija ir un paliks galvenais spēks, kam jānodrošina valsts iekšējā kārtība. Tādēļ būtu jādara viss iespējamais, lai policisti saņemtu adekvātu atalgojumu, lai policija tiktu materiāli nodrošināta un pašvaldības varētu atbalstīt valsts policiju arī finansiāli, ja to uzskatītu par nepieciešamu.
Pēc tikšanās ar PMLP vadītāja vietniekiem Mairu Rozi un Jāni Citskovski Valsts prezidents atzina: „Šī ir viena no tām Latvijas valsts pārvaldes struktūrām, kura godprātīgi veic savus pienākumus. Es pārliecinājos, ka ir darīts viss, lai pilsonības iegūšanas process Latvijā būtu cilvēkiem saprotams un vienkāršs.” Vienlaikus Andris Bērziņš pauda atziņu, ka valsts valodas apguves iespēju paplašināšana ir būtiskākais valsts uzdevums, kas jārisina nekavējoši, lai veicinātu naturalizācijas procesu, jo īpaši Latgales reģionā, kur tas šobrīd ir kritiski zems. Kā otru valsts uzdevumu Andris Bērziņš nosauca PMLP kapacitātes palielināšanu nākotnē, rēķinoties ar strauji augošo patvēruma meklētāju skaitu, kas nesolās sarukt, bet gan pieaugs vēl lielākos apmēros.
PMLP pārstāvji pateicās Valsts prezidentam par apmeklējumu un atzina, ka šis ir vēsturisks fakts, jo Andris Bērziņš ir pirmais Valsts prezidents, kurš apmeklē PMLP. Sarunas laikā plašā informatīvā ziņojumā Valsts prezidents tika iepazīstināts ar galvenajām tendencēm pilsonības iegūšanas procesā. Pēdējo septiņu gadu periodā naturalizācijas rādītāji krasi samazinās, ko visnotaļ tieši negatīvi ietekmē arī politiskie procesi, tai skaitā, nesenais valodas referendums. Tomēr nepilsoņu skaits turpina samazināties, šobrīd esot 14,1% apmērā (312189), kas salīdzinājumā 1996.gadā bija 29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visaugstākais nepilsoņu skaits pēc vecuma grupām ir grupā virs 50 gadiem, viszemākais jauniešu vidū. Turklāt šobrīd valstī ir 12067 bērni un jaunieši, kas varētu pilsonību iegūt bez naturalizācijas procesa iziešanas. Proti, līdz 15 gadus vecumam ar vecāku aizpildītu pieteikumu par vēlēšanos bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, bet no 15 līdz 18 gadu vecumam pilsonība tiek piešķirta uzrādot apliecinājumu par valsts valodas eksāmena nokārtošanu skolā atbilstošā līmenī. 85% nepilsoņu atbildējuši, ka vēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību, tomēr realitātē tikai aptuveni puse no Latvijas nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem līdz pilngadībai kļūst par Latvijas pilsoņiem. Aptuveni 21% vecāku pieteikumu bērnu pilsonībai neaizpilda nezināšanas dēļ, bet ap 17% to dara apzināti, lai ģimene varētu bez vīzām ceļot uz NVS valstīm.
PMLP informēja, ka vēlmi naturalizēties pēc aptaujas datiem pauž viena ceturtā daļa nepilsoņu, bet Latgalē šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. Vienlaikus ievērojama daļa nepilsoņu – 61% vēlas dubultpilsonību, tādējādi baudot visas pilsoņiem pieejamās garantijas gan Latvijā, gan Krievijā. Zīmīgs ir faktors, ka vairākums nepilsoņu vecumā no 55 gadiem izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem sociālo garantiju dēļ – lai saņemtu Krievijas vecuma pensiju, kas pienākas no šī vecuma, un vienlaikus arī turpinātu strādāt Latvijā.
Šobrīd Latvijā pastāvīgi darbojas trīs naturalizācijas eksāmenu norises vietas (Rīga, Liepāja, Daugavpils) kā arī uz trim pilsētām komisija izbrauc pēc nepieciešamības (Valmiera, Venstpils, Jēkabpils).
Kopumā novērtējot naturalizācijas procesa veicināšanai nepieciešamos pasākumus Valsts prezidents un PMLP vadītāji bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama Valsts un pašvaldību apmaksātu latviešu valodas kursu nodrošināšana, plašāka informatīvu un metodisko materiālu izdošana, interaktīvu programmu izveidošana latviešu valodas un Pilsonības likumā noteikto zināšanu apgūšanai, plašāka skolu jaunatnes iesaistīšana un jau esošo informācijas dienu kvalitātes uzlabošana.
