Kā informēja ministre, pamatnostādņu ievaddaļā definētas problēmas un mērķi, otrajā daļā analizēta esošā situācija, bet trešā daļa tiks veltīta rīcības politikai.
Pamatnostādnēs raksturota sabiedrības demokrātiskā un pilsoniskā līdzdalība, latviešu valodas lietošana un kultūrtelpa, kā arī sociālā vai vēsturiskā atmiņa, kurai ir īpaši liela nozīme sabiedrības vienošanā vai šķelšanā. S.Ēlerte uzsvēra, ka neatrisināti vēsturiski konflikti pagātnē diemžēl ik gadu šķeļ Latvijas sabiedrību. Tādēļ lielu akcentu, runājot par pilsonisko līdzdalību, pamatnostādņu rīcības politika liks uz pilsonisko izglītību.
„Pie pareizas valsts atmiņu politikas ir iespējams veidot vienu saikni un būvēt saliedēto atmiņu. Valstij ir jāapzinās, ka tā arī ir ļoti nozīmīga politika,” atzina S.Ēlerte, uzsverot, ka būtiska ir gan Eiropas mēroga, gan lokālās identitātes veidošana Latvijas sabiedrībā.
Valsts prezidents un ministre bija vienisprātis, ka liela nozīme integrācijas politikā ir un būs latviešu valodai un tās reālajam pielietojumam gan izglītībā, gan ikdienā. Šobrīd problēmu rada arī izglītības nošķirtība divās skolu sistēmās. Vienlaikus tikko tapušās pamatnostādnes neparedz kādas radikālas metodes problēmu risināšanai. Sarunā tika atzīts, ka daudz efektīvāks veids ir pirmsskolas vecuma bērnu integrācija, dodot iespēju un veicinot latviešu valodas apguvi citu tautību bērniem jau bērnudārzā. Tāpat puses vienojās, ka būtisks akcents integrācijā ir kultūrtelpa, kas veicina stabilu piederības izjūtu Latvijas valstij.
Valsts prezidents, novērtējot ministres izklāstīto, atzina, ka personīgi iepazīsies ar pamatnostādnēm un rīcības politiku līdz to publiskošanai, kā arī pauda atbalstu integrācijas jautājumu risināšanai, jo A.Bērziņa skatījumā šobrīd tas ir pats būtiskākais uzdevums, kas ir jārisina nekavējoši. „Tā nav problēma, bet ir neatliekami risināma lieta,” teica Valsts prezidents.
