Vienlaikus I.Bičkovičs atzina, ka civillietu apjoms joprojām ir liels ar tendenci pieaugt, ko lielā mērā izraisījušas krīzes sekas, raisot arvien jaunas neizpildītas saistības, par kurām puses izvēlas tiesāties.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka liela nozīme Augstākās tiesas un tiesu darbības kvalitātes uzlabošanā ir procesuālās likumdošanas pilnveidošanas darbam, kas mazinātu lietu skaitu un paātrinātu procesu, vienkāršojot lietu izskatīšanas kārtību. Arī mediācijai kā jaunai un Eiropas Savienībā atzītai pušu samierināšanas un strīdu izšķiršanas formai Augstākās tiesas priekšsēdētājs paredz pozitīvu nozīmi arī Latvijā.
I.Bičkovičs pozitīvi novērtēja pirms gada izveidotās Tieslietu padomes darbību, līdzdarbojoties likumdošanas procesā, un pauda apņēmību piesaistīt padomes darbam profesionālus pastāvīgi strādājošus juristus, kas veiktu ikdienas pienākumus. Vienlaikus I.Bičkovičs uzsvēra Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas būtisko veikumu tiesu darba kvalitātes uzlabošanā un juridiskās prakses apkopošanā Latvijas tiesu mērogā.
Valsts prezidents un Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienojās par turpmāku regulāru sadarbību, apmainoties ar informāciju par tiesu darba aktualitātēm un likumdošanas iniciatīvām, ja tiesu darba uzlabošanai tādas būs nepieciešamas. A.Bērziņš solīja savu atbalstu šajā jomā un pieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja ielūgumu piedalīties Latvijas tiesnešu konferencē 2.decembrī.
