Runājot par Visaginas AES projekta attīstību, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka „Latvenergo” jāturpina darbs projekta ietvaros, rodot labāko risinājumu projekta pārvaldības modelim Latvijas iedzīvotāju interesēs.
„Šis projekts un Latvijas dalība tajā ir jāvērtē, tikai un vienīgi no komerciālām pozīcijām raugoties,” uzsvēra Valsts prezidents.
Sašķidrinātā gāzes termināļa projekta jautājumā ekonomikas ministrs skaidroja, ka Latvijai ir svarīgi alternatīvi risinājumi gāzes piegādē un Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai mūsu valsts būtu līdere Baltijā LNG projektā. Tādēļ puses bija vienisprātis, ka šobrīd svarīgi „Latvenergo” turpināt darbu pie projekta potenciāla izvērtējuma, lai iepazīstinātu ar to sadarbības Baltijas partnerus un EK.
Pārrunājot jautājumu par formālo paziņojumu pārkāpumu procedūras lietā un ar to saistītiem aktuāliem Saeimā esošiem likumprojektiem, ekonomikas ministrs informēja, ka Latvijas pusei šobrīd jāziņo EK par jau paveikto un jāturpina darbs pie Atjaunojamo energoresursu likuma, sniedzot skaidru redzējumu par Latvijas enerģētikas politiku, kas ļauj praktiski strādāt pie „zaļās ekonomikas” koncepta realizēšanas – stimulējot inovāciju, energoefektivitāti u.c. aspektus. Valsts prezidents uzsvēra, ka enerģētikas politikai jānodrošina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja ilgtermiņā.
Uzklausot A.Kampara viedokli par attīstības bankas veidošanu un līdzšinējo Latvijas puses rīcību šajā procesā, Valsts prezidents izteica aicinājumu Ministru kabinetam nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par attīstības bankas izveidošanu, jo tā ir prioritāra uzņēmējdarbības stimulēšanai Latvijā un tās veidošanas process līdz šim ir bijis nepamatoti ilgs.
Valsts prezidents uzklausīja informāciju par izstrādāto valsts kapitāldaļu pārvaldības modeli, uzsvēra, ka galarezultātā būtu jānodrošina kvalitatīva un caurskatāma valsts kapitāldaļu pārvaldība, kas uzticēta profesionāļiem, lai sasniegtu akcionāru uzstādītos komerciālos un/vai sabiedriskos mērķus.
Attiecībā uz Nacionālo reformu plānu Valsts prezidents atzina, ka ir būtiski to integrēt jaunajā NAP, kuram jāatspoguļo gan Latvijas, gan ES prioritātes 2020, kas savukārt ir pamats Latvijas attīstībai ES finanšu perspektīvas ietvaros 2014.-2020.gadā.
