Andris Bērziņš
Šodien, 25.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Igaunijas jaunievēlēto premjerministru Tāvi Reivasu, lai pārrunātu Latvijas un Igaunijas divpusējo attiecību attīstību un stratēģiju nākotnē, īpaši pieskaroties enerģētiskās neatkarības jautājumiem Baltijas valstīs. Sarunā tika uzsvērta nepieciešamība pēc vēl ciešākas Baltijas valstu integrācijas gan savstarpēji nozīmīgos projektos, gan Baltijas valstīm sadarbojoties Eiropas Savienības (ES) projektos, gan konkurējot pasaulē.  

 

Valsts prezidents, uzsākot sarunu, sveica T.Reivasu sakarā ar kļūšanu par Igaunijas valdības vadītāju, kā arī uzsvēra, ka Latvijas un Igaunijas attiecības vienmēr ir bijušas ļoti labas un ciešas, kas ir īpaši būtiski laikā, kad Eiropā ir tik daudz neprognozējamības un nestabilitātes saistībā ar notikumiem Ukrainā. A.Bērziņš atzina, ka Latvija ar bažām seko notikumiem Ukrainā un uzskata, ka situācijas destabilizācija ir tieši saistīta ar Krieviju.

 

Turpinot jautājumu par situāciju Ukrainā, Igaunijas premjerministrs piebilda, ka šī situācija ir jāvērtē kā ļoti nopietna ne tikai konkrētajam Eiropas reģionam, bet arī visai Eiropai kopumā. Arī Igaunijas premjerministrs uzsvēra, ka Latvija un Igaunija ir tuvi un draudzīgi kaimiņi, kuru attiecības visos līmeņos ir ļoti labas, kā arī stratēģiskās intereses sakrīt. Tāpat T.Reivass atzīmēja, ka abas valstis ES ietvaros ir ļoti labi sagatavojušās nākamajam Eiropas struktūrfondu apgūšanas periodam.

 

Pievēršoties Baltijas reģiona enerģētiskās neatkarības jautājumu risināšanai, abas puses bija vienisprātis par to, ka viens no Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojuma plāna (BEMIP) Baltijas gāzes tirgus izolācijas risinājumiem ir Polijas - Lietuvas starpsavienojuma attīstība. Šajā kontekstā Igaunijas premjerministrs informēja, ka Igaunijai ir iecere veidot gāzes starpsavienojuma projektu arī ar Somiju.  

 

Pārrunājot divpusējās sadarbības jomas, A.Bērziņš pieskārās izglītības jautājumiem, kur apsveicama ir Latvijas un Igaunijas sadarbība Valkas - Valgas pierobežā tieši profesionālās izglītības jomā. Šai ziņā Valsts prezidents uzsvēra, ka sadarbība ir jāpaplašina un Latvijai ir labas iespējas profesionālo izglītību reformēt, raugoties uz Igaunijas paveikto. Vienlaikus Valsts prezidents informēja Igaunijas premjerministru par Latvijas mērķi paplašināt sadarbības valstu loku Centrālāzijas reģionā, kur Latvijas augstākā izglītība var kalpot par labu eksportpreci, un aicināja Igauniju sadarboties ar Latviju minētā reģiona sadarbības partneru piesaistē, kas šobrīd abām valstīm un visam Baltijas reģionam var kļūt par nozīmīgu ekonomisku atbalstu.