Tikšanās laikā S. Ģirģens un minēto iekšējās drošības dienestu vadītāji norādīja uz neapmierinošo infrastruktūru, materiāltehnisko bāzi un akūtu nepieciešamību pēc papildu resursiem dienestu stiprināšanai, kas šiem mērķiem ilgstoši nesaņem adekvātas finanses.
Ministrs norādīja, ka steidzami nepieciešams uzlabot darba vidi, atjaunot dienestu ekipējumu, autotransportu, ir nepieciešams algu paaugstinājums nozarei, kas nav konkurētspējīgs ar līdzīgām profesijām un veicina darbinieku aizplūšanu. Viņš arī atzīmēja, ka jāveic atalgojuma reforma, lai aizsardzības joma nekonkurētu ar iekšlietu nozari, kā arī lai izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu atalgojums tiktu iekļauts vienotā sistēmā, stiprinot tiesiskumu Latvijā. Atbalstam iekšējai drošībai ir jābūt līdzvērtīgam tam, kāds tas ir abās pārējās Baltijas valstīs.
Tāpat, atbilstoši laikmeta prasībām, ir vajadzīgs veikt procesu digitalizāciju, investēt darbinieku digitālo prasmju apgūšanā, kiberpolicijas izveidošanā un interneta noziegumu apkarošanā. Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka iekšējās drošības nodrošināšana ir valsts pamatfunkcija. Tā sistemātiski, stratēģiski un pietiekamā apmērā ir jāatbalsta, valsts budžetā plānojot gan nākamo, gan tuvāko gadu valsts budžetu.
Valsts prezidents uzsvēra: “Kamēr mūsu valsts ārējā drošība kopš 2014. gada ir kļuvusi par valsts prioritāti un 2 % IKP finansējuma nepieciešamība šodien ir pašsaprotama, tikmēr mūsu valsts iekšējā drošība jau ļoti ilgstoši ir atstāta novārtā. Tas atspoguļojas nolietotajā infrastruktūrā, darbinieku zemajā atalgojumā, izglītības līmenī. Taču mūsu valsts nacionālā drošība aptver gan ārējo drošību, par ko ir atbildīgs aizsardzības resors, gan iekšējo drošību, par ko pamatā ir atbildīgs iekšlietu resors.”
Valsts prezidenta ieskatā ārējā un iekšējā drošība ir vienas medaļas divas puses. “Tikai tad, ja gan ārējā, gan iekšējā drošība ir pietiekoši augstā līmenī, mēs varam būt droši par savu valsti, un varam uz to paļauties. Pēdējo gadu izrāviens aizsardzības jomā ir paraugs, cik nopietni valstij ir jāattiecas pret savu pilsoņu drošību. Tuvākajos gados līdzīgs izrāviens ir nepieciešams iekšējās drošības jomā. Tādēļ iekšējā drošība, tās sistēmiska stiprināšana – tostarp ņemot vērā arī jaunos apdraudējumus digitālajā vidē – ir jāredz kopumā kā vienots valsts uzdevums, kas turpmākos gados ir jāpaveic. Šeit nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā, un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados. Šim plānam ir jābūt politiski akceptētam, un pēc tā jāvadās, sastādot valsts gadskārtējo budžetu,” norādīja Valsts prezidents.
Valsts prezidents un iekšlietu ministrs pārrunāja arī jautājumu par modernas tālākizglītības nodrošināšanu iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Laba iespēja varētu būt, ka ne tikai tiesneši un prokurori, bet arī izmeklētāji savu pastāvīgo tālākizglītību varētu iegūt Tieslietu akadēmijā. Tas būtu loģiski, jo gan izmeklētājiem, gan prokuroriem, gan tiesnešiem ir jābūt kopējai izpratnei par kriminālprocesa būtību un tā virzību. Patlaban šeit ir nopietnas problēmas, kas izpaužas arī bieži vien pārmērīgi ilgajos kriminālprocesos.
Kā jau iepriekš ziņots, Valsts prezidents atbalsta tieslietu ministra ideju par Tieslietu akadēmijas izveidošanu, kurā tiesībsargājošo institūciju pārstāvji varētu pastāvīgi papildināt savas profesionālās zināšanas un prasmes. Šādu mācību ietvaros tiktu stiprinātas gan profesionāļu juridiskās prasmes un likumu izpratne, gan arī darbā nepieciešamās tehniskās un metodoloģiskās iemaņas.
