Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Saeimu šo dienu – 17. martu – noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu: “Tā kā nacionālā pretošanās kustība bija daudzveidīga, daudzskaitlīga un daudzgadīga, šajā dienā mēs pieminētu un godinātu visus tos, kuru ideāls bija neatkarīgā un demokrātiskā Latvija un kuri vērsās pret abām – gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS – okupācijas varām. Tāpēc es aicinu katru gadu 17. martā godināt un atcerēties visus mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Atcere un varoņu godināšana šodien ir nepieciešama, lai mēs apzinātos, ka brīva, neatkarīga un demokrātiska Latvija ir vērtība, par ko ir ziedotas dzīvības, kā arī lai apzinātos savu pienākumu šo vērtību sargāt un aizstāvēt nākotnē.”
Izvēlētais datums ir simbolisks – šajā dienā 1944. gadā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza gandrīz 200 parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Satversmē balstītās demokrātiskās Latvijas neatkarības atjaunošana. Šajā dienā 1949. gadā savu beidzamo kauju pret pārspēku izcīnīja apvienotā latviešu un lietuviešu partizānu grupa Īles mežos.
Valsts prezidenta Egila Levits rosinājuma vēstule Saeimai noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu.
Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums sabiedrībai atcerēties un godināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu, kā arī atgādinājums iedzīvotājiem izturēties atbildīgi pret esošo situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanu un ievērot valdības un atbildīgo valsts iestāžu rekomendācijas
