Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka Latgales nākotnes izaugsmes perspektīvas ir ļoti labas, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko novietojumu Eiropas Savienības (ES) ārējā robežā, kas dod vairākas priekšrocības tieši ekonomiskai attīstībai un uzņēmējdarbībai. Valsts prezidents noraidīja uzskatu, ka Latgale ir nomale bez jebkādām izredzēm kļūt par veiksmīgu reģionu ne tikai Latvijā, bet arī ES mērogā.
Pārrunājot aktualizēto tematu par hidroelektrostacijas būvniecības iespējām Latgales reģionā, izmantojot Daugavas ūdens resursus, Andris Bērziņš pamatoja, ka sākotnēji šādas iespējas izvērtēšanas priekšlikums nācis no sarunas ar Ārvalstu Investoru padomi. „Ārvalstu investoru tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka hidroresursu izmantošanai Latvijā ir ļoti labas rezerves. Taču te nevar būt runa par veco projektu. Tas nav nedz apspriežams, nedz iespējams,” atzina Valsts prezidents un ar Latgales deputātiem vienojās par regulāru domu apmaiņu, kā arī sadarbību šī jautājuma vērtēšanā tiklīdz radīsies pamats konkrētai diskusijai. J.Lāčplēsis piebilda, ka hidroelektrostacijas būvniecības jautājums vienmēr ir bijis Daugavpils novada redzeslokā, lai gan tas konceptuāli arī būtu jāuzskata par visas Latgales ekonomiskās attīstības jautājumu. Saeimas deputāts izteica pateicību Valsts prezidentam par līdzšinējām aktivitātēm Latgales reģiona ekonomikas attīstības veicināšanas pasākumos, vienlaikus paužot bažas par to, ka Nacionālajā Attīstības plānā (NAP), kas šobrīd tiek izstrādāts, reģionālais aspekts nav pietiekami ņemts vērā.
Paužot viedokli par reģionālās attīstības perspektīvām, Valsts prezidents A.Bērziņš atzina, ka pamatuzdevumu saskata ilgtermiņā attīstīties spējīgu pašvaldību veidošanā, lai novērstu administratīvo sadrumstalotību. Tas ļautu daudz veiksmīgāk uzturēt infrastruktūru, saglabāt lauku skolas, kā arī radīt darba vietas, veicinot uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā.
