9. februārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar iekšlietu ministru Māri Kučinski, pārrunājot situāciju uz Latvijas austrumu robežas. Valsts prezidents norādīja: “Šobrīd Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas tiesiskais regulējums ir novecojis un neatbilstošs. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī ES ārējā robeža, tāpēc kopā ar līdzīgi domājošām valstīm mums jādomā par šī regulējuma uzlabošanu. Tas būtu arī Eiropas Savienības robežvalstu interesēs.”
Valsts prezidents arī pauda gandarījumu par to, ka žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas noris sekmīgi. “Latvijas robežas stiprināšana gan fiziski, gan juridiski atbilst mūsu aizsardzības vajadzībām. Sargāt savu valsts robežu ir mūsu leģitīms pienākums,” skaidroja E. Levits.
Valsts prezidents ļoti atzinīgi novērtēja, ka pēc premjera iniciatīvas ir izveidota Ministru kabineta Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas tematiskā komiteja. Komiteju uzticēts vadīt iekšlietu ministram M. Kučinskim. Valsts prezidents norādīja, ka pēc esošās situācijas izvērtēšanas par civilās aizsardzības un krīžu koordināciju atbildīgajai institūcijai jābūt pakļautai Ministru prezidentam.
Sarunā ar iekšlietu ministru tika apspriesta arī 2022. gadā aizsāktā Valsts policijas reforma. Tā paaugstinās Valsts policijas efektivitāti un kapacitāti. Iekšlietu ministrs skaidroja, ka pārmaiņas skar darba organizāciju, nemazinot policistu skaitu. Mainot policijas darbības principus, iestādes pakalpojumi kļūs iedzīvotājiem pieejamāki, policistu darbs – efektīvāks un kvalitatīvāks.
Valsts prezidents arī akcentēja Iekšējās drošības akadēmijas nozīmi, kas sāks darbu š. g. 1. septembrī: “Jāpiesaista profesionāli pasniedzēji, lai sagatavotu augsta līmeņa speciālistus iekšlietu un citu tiesībaizsargājošo iestāžu vajadzībām.”
Valsts prezidents ar iekšlietu ministru pārrunāja arī nozares finansējuma jautājumus, uzsverot, ka “jāturpina palielināt iekšlietu resora finansējumu, jo Latvijas iekšējai drošībai jābūt tikpat prioritārai kā ārējai aizsardzībai”.
