28. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits konferencē “Latvijas valsts attīstības stūrakmeņi” izteica savu viedokli par to, kas jaunajai valdībai būtu jāveic deviņās jomās nākamo četru gadu laikā.
Kā pirmo E. Levits izcēla valsts drošību un ārpolitiku. Pēc prezidenta domām jāturpina palielināt budžets valsts aizsardzībai un jāstiprina iekšlietu sektors. Tāpat nepieciešams preventīvi strādāt civilās aizsardzības jomā, apsverot krīžu vadības centra izveidi. Ārpolitikas jomā Valsts prezidents aicināja izmantot to, ka “Eiropas Savienības lēmumu gravitācijas centrs ir pavirzījies uz Austrumiem” un ka Latvijas redzējums tiek ņemts vērā vairāk kā līdz šim. Pēc E. Levita teiktā tas iespējams ar iesaisti kompetentās diskusijās Eiropas Savienības mēroga jautājumu risināšanā.
Kā nākamo jomu Valsts prezidents atzīmēja nacionālās identitātes stiprināšanu. E. Levits izcēla konkrētu uzdevumu – risināt latviešu valodas skolotāju un studēt gribētāju iztrūkumu ar piemaksu un stipendiju palīdzību.
Kā trešo jomu Valsts prezidents minēja konkurētspējas veicināšanu, reformējot valsts energobilanci un stiprinot eksportspēju.
Tāpat E. Levits savā runā pievērsās inteliģentajai digitalizācijai, kas jāsamēro ar tehniskajām nepieciešamībām un personu autonomiju un brīvību digitālajā vidē.
E. Levits uzskata, ka valdības deklarācijā būtu jāiekļauj darāmie darbi vispārējā izglītībā, lai celtu absolventu vidējo zināšanu līmeni gan dabaszinātnēs, gan latviešu valodā. Šajā jomā, pēc Valsts prezidenta teiktā, jāturpina skolu tīkla reformas un jāmeklē iespējas celt skolotāju atalgojumu. Tāpat jāturpina darbs pie skolotāju kvalifikācijas pilnveidošanas. “Jaunās valdības atbildība varētu būt arī kompetenču izglītības programmas izvērtējums un priekšlikumu sniegšana tās pilnveidošanai,” atzīmēja E. Levits.
Egils Levits norādīja, ka augstākajai izglītībai un zinātnei jābūt vienai no nākamās valdības prioritātēm. “Tā var nodrošināt Latvijas izaugsmi un pastāvēšanu, jo mūsu resurss ir mūsu cilvēki,” teica E. Levits. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai, tai skaitā bāzes finansējumu.
Valsts prezidents Egils Levits arī ieteica valsts ekonomiku balstīt uz Latvijas iedzīvotājiem, nevis domāt par plašāku imigrācijas politiku. Tāpēc jārisina jautājumi par kvalificētu darbaspēku un produktivitātes veicināšanu: “Mūsu potenciāls ir nevis palielināt cilvēku skaitu ar imigrāciju, bet gan palielināt mūsu darba produktivitāti,” atzīmēja E.Levits, piebilstot, ka darbaspēka mobilitāti varētu īstenot nozarēs ar pievienoto vērtību, piemēram, zinātnē.
E. Levits norādīja, ka valdības deklarācijā būtu jāietver arī uzdevumi sociālās politikas un pabalstu sakārtošanā.
Kā pēdējo jomu Valsts prezidents nosauca valsts pārvaldību, norādot, ka ir vairākas politikas jomas, kurām nav politiski atbildīga amatpersona – Zaļais kurss un enerģētika, digitalizācija, augstākā izglītība un zinātne, demogrāfija, ģimene un bērni, informācijas telpa un komunikācija un krīžu vadība. Valsts prezidents norādīja arī uz risinājumiem par divu un trīs līmeņu politisko amatpersonu, ministru biedru (ar vai bez balss tiesībām) ieviešanu ministrijās atsevišķās jomās, kā arī par elastīgu ministriju departamentu kombinēšanu darba organizēšanai starp ministrijām.
