8. maijā Valsts prezidents Egils Levits, godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, nolika vainagu Rīgas Brāļu kapos.
Valsts prezidenta sniegtais komentārs medijiem:
“Šodien, 8. maijā, mēs atzīmējam Otrā pasaules kara beigas Eiropā. Mēs esam kopā ar mūsu draugiem Rietumeiropā, kuriem šis datums nesa atbrīvošanu. Mums šis datums nenesa atbrīvošanu, bet mēs solidarizējamies un priecājamies kopā ar dāņiem, norvēģiem, nīderlandiešiem, beļģiem, francūžiem un daudzām citām Eiropas tautām, kurām šis datums nesa atbrīvošanu. Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.
Mums atbrīvošanu nesa 1990. un 1991. gads – 45 gadus pēc tam, kad atbrīvošanu sagaidīja Rietumeiropas tautas un kad mēs atguvām savu neatkarību. Šodien, 8. maijā, mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus. Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru. Man jāsaka, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kuras Otrā pasaules kara laikā, nepiedaloties karā kā valsts, cieta visvairāk.
Rīt ir 9. maijs, un mēs atzīmēsim Eiropas dienu. Eiropas diena sākās 1950. gadā ar toreizējā Francijas ārlietu ministra Šūmana deklarāciju par Eiropas nākotni, kas ir pamats vēlāk izveidotajai Eiropas Savienībai, kuras dalībvalsts mēs esam. 9. maijs vieno visas Eiropas Savienības valstis, arī Latviju, un mēs esam kopā, lai kopā veidotu Eiropas nākotni.
Ar šī gada Eiropas dienu sākas “Konference par Eiropas nākotni”, kurā visi pilsoņi var piedalīties. Arī Latvijā visi ir aicināti piedalīties šajā konferencē ar saviem priekšlikumiem, ko var izteikt latviešu valodā. Latviešu valoda ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām, un internetā ir visa informācija par šo iniciatīvu. Es aicinu visus aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā, izsakot savas pārdomas.”