21. martā Valsts prezidents Egils Levits sarunā ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku apsprieda Putina režīma īstenotā kara Ukrainā un Eiropas Savienības un sabiedroto valstu ieviesto sankciju sagaidāmo ietekmi uz Latvijas un globālo ekonomiku.
Kā norādīja M. Kazāks, Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē ir vērojami globālo piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī būtiski kāpušas energoresursu cenas, turklāt sagaidāms, ka tās arī turpmāk saglabāsies augstas. Līdz ar to inflācija eirozonā un Latvijā ilgāk, nekā iepriekš cerēts, saglabāsies augsta. Paredzams, ka gada otrajā pusē cenu kāpums pamazām bremzēsies. Kara Ukrainā radītās ģeopolitiskās un ekonomikās nestabilitātes ietekmē prognozējams, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad palēnināsies. Latvijas Bankas ekonomisti turpina darbu pie makroekonomiskajām prognozēm un attīstības scenārijiem, par ko sabiedrība tiks informēta 30. martā.
Tikšanās laikā Valsts prezidents un Latvijas Bankas prezidents pārrunāja iespējamos monetārās un fiskālās politikas ilgtermiņa un īstermiņa risinājumus, tostarp sociālekonomisko grūtību pārvarēšanai. Uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai investēt stratēģiskas nozīmes jomās, tai skaitā energoapgādes neatkarības un energoefektivitātes sekmēšanai. Domājot par iespējamiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, tika norādīts, ka tiem jābūt pārdomātiem un mērķētiem uz vismazāk nodrošinātām sabiedrības grupām, kam palīdzība visvairāk nepieciešama. Gan E. Levits, gan M. Kazāks bija vienisprātis, ka esošajā situācijā, domājot par īstermiņa problēmu risinājumiem, nedrīkst novērst uzmanību valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības prioritārajiem jautājumiem, tai skaitā investīcijām izglītībā, prasmēs, ilgtspējā.
Sarunas laikā E. Levits un M. Kazāks pievērsās arī jautājumiem par sankciju ietekmi uz eksportējošiem uzņēmumiem. Tika pārrunāta Ukrainas bēgļu iespējamā integrācija Latvijas darba tirgū.