“Padomju okupācijas režīms centās iznīcināt tieši tās grupas, kas visvairāk pretojās režīmam. 1949. gadā tie bija lielie zemnieki un nacionālie partizāni, viņu ģimenes locekļi, kopā 42 tūkstoši cilvēku, līdz ar to gandrīz katra latviešu ģimene ir skarta no šīm un vēl citām komunistu represijām. Šīs deportācijas ir latviešu tautas vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, un vienlaikus tās uzdod arī politisku un sabiedrisku uzdevumu mums visiem apzināties, ka mēs šodien dzīvojam brīvā, neatkarīgā Latvijā, kur mums nekas nedraud, kur mēs paši veidojam savu valsti un vedam to cauri grūtām un pavisam grūtām situācijām, kāda tā, piemēram, ir patlaban. Taču to mēs darām paši un arī lemjam paši,” uzsvēra E. Levits.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka šī ir piemiņas diena, kas mums visiem ir jāatceras, jo vēsturi veido gan priecīgi, gan skumji brīži: “Šodien mēs pieminam politiski represētos latviešus – gan tos, kurus pazīstam personīgi, gan tos, kuru mūsu vidū vairs nav, un mēs nosodām šo komunistisko genocīdu pret latviešu tautu.”
Pēc piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents sazinājās ar Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi, nododot sveicienus šajā piemiņas dienā visiem represētajiem. I. Kaļķis pateicās Valsts prezidentam par vēsturiskās piemiņas dienas atcerēšanos un visu represēto piemiņas godināšanu valstiskā līmenī. Valsts prezidents vēlēja Latvijas politiski represēto apvienībai un ikvienam represiju skartajam saglabāt možu garu arī šajās krīzes dienās.
