Tikšanās laikā ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ernanu Baskunjanu-Himenesu (H.E. Mr Hernán Bascuñán Jiménez) Valsts prezidents izteica gandarījumu par abu valstu aktīvo politisko dialogu un sadarbību, kas balstīta uz demokrātiju, cilvēktiesībām, ilgtspējīgu attīstību, kopīgu nostāju pret klimata pārmaiņām un starptautisko noziedzību un terorismu. Latvija ir gatava stiprināt divpusējās ekonomiskās attiecības un palielināt tirdzniecības apgrozījumu. Tāpat Latvija ir ieinteresēta attīstīt medicīnas, biotehnoloģiju, veselīgas pārtikas un IKT jomas projektus, kā arī veicināt sadarbību izglītībā. Abas valstis ir vienisprātis, ka nepieciešams atbalstīt Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (EU and the Community of Latin American and Caribbean States/CELAC) attiecību stiprināšanu. Tāpat Latvija novērtē sadarbību ar ES-Latīņamerikas valstu fondu (EU-LAC foundation), kuras ietvaros 2018. gada aprīlī notika Latvijas IKT uzņēmēju misija Čīlē.
Sarunas laikā ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Jasuhiro Kavaguči (H.E. Mr Yasuhiro Kawaguchi) Valsts prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja, ka Latvijai kā ES dalībvalstij, Japāna ir stratēģiskais sadarbības partneris. 2018. gads bija intensīvs vizīšu ziņā, tai skaitā notika abu valstu premjerministru vizīšu apmaiņa. Jāturpina darbs pie divpusējo attiecību stiprināšanas un ekonomiskā dialoga paplašināšanas. Latvija atzinīgi vērtē panākto vienošanos par ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Paredzams, ka tas dos pozitīvu impulsu Latvijas kokrūpniecības, pārtikas ražošanas, ķīmisko vielu rūpniecības un farmācijas sektoriem. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija vēlas stiprināt sadarbības saites loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT), farmācijas, dizaina, tūrisma un kokrūpniecības jomās. Esam gandarīti par uzsāktajām sarunām ar aviokompāniju ANA un Japānas tūroperatoriem, lai 2019. gadā varētu īstenot pirmo čarterreisa lidojumu maršrutā Tokija-Rīga-Tokija.
