Valsts prezidents Egils Levits, atklājot diskusiju un rosinot klātesošos aizdomāties par dabas vērtībām, sacīja: “Vēsturiski raugoties, es varētu teikt, ka līdz 19. gs. cilvēks bija vairāk vai mazāk pakļauts dabai, un daba bija tā vide, kas cilvēkam bija jāpakļauj, lai varētu izdzīvot. Piemēram, latvieši līda līdumus – nocirta mežus un ierīkoja tīrumus. Šāda nostāja – pakļaut dabu – valdīja līdz 19. gs. Savukārt 20. gs. cilvēks dabu jau bija uzvarējis, un tagad situācija ir pretēja – cilvēks bez dabas nevar dzīvot. Šobrīd, 21. gs., daba ir aizsargājama, jo tā vairs nav tik spēcīga kā cilvēks, un, līdz ko mēs esam šajās spēka pozīcijās, mēs arī esam atbildīgi pret dabu – mums ir pienākums to aizsargāt. Turklāt dabas un vides aizsardzība ir ierakstīta arī Latvijas Republikas Satversmē kā katra pilsoņa pienākums.”
Diskusijas dalībnieki aizskāra arī domu, ka mūsdienu cilvēces dzīvesveids un ekonomika neiet roku rokā ar dabu un rūpēm par klimatu, tādēļ Valsts prezidents uzsvēra, ka “šī brīža prioritārais jautājums ir par ekonomikas transformāciju, lai tā vairs nekaitētu dabai”.
“Es uzskatu, ka šai zaļajai transformācijai jānorit tā, lai kapitālistiskā domāšana nenonāk pretrunā ar zaļo domāšanu. Es runāju par zaļumu ne tikai krāsas izpratnē, bet arī vides un dzīves kvalitātes ziņā. Un tas ir ārkārtīgi grūts uzdevums, jo nešaubīgi – šī dilemma ir jārisina tā, lai daba tiktu saglabāta un vienlaikus tiktu apmierinātas arī ekonomiskās intereses. Un tas ir sabiedrības interesēs, tāpēc ikvienam iedzīvotājam ir jāiesaistās šajā diskusijā. Arī es vides jautājumus un zaļo transformāciju esmu izvirzījis kā vienu no savām prezidentūras prioritātēm, kas ir saskaņā arī ar Eiropas Savienības izvirzīto Zaļo kursu (“The European Green Deal” politiku),” atzina E. Levits.
Noslēgumā, runājot par tālākajiem soļiem, kā saglabāt tīru, zaļu Latviju un visu pasauli nākamajām paaudzēm, Valsts prezidents atzina: “Zaļums mūsu platuma grādos ir dabas simbols, dabas eksistences forma, tādēļ esmu pārliecināts, ka šis zaļums ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāvairo, lai mēs un nākamās paaudzes varētu dzīvot vēl kvalitatīvāku dzīvi. Latvija jau šobrīd ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, taču, lai sasniegtu mūsu mērķi un kļūtu par viszaļāko valsti, ir jāveic vairāki būtiski soļi. Viens no tiem ir sakārtota un mērķtiecīga vides aizsardzības politika, kas ir valsts uzdevums, taču rūpes par vidi un klimatu nav tikai valstu un politiķu ziņā – tā ir visas sabiedrības atbildība. Individuālā līmenī sabiedrība to var darīt, pēc iespējas mazāk apdraudot un piesārņojot dabu, jo cilvēks ir bioloģiska būtne, kas nevar palikt vienīgā tāda būtne pasaulē, iznīcinot pārējās. Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, un viņam ir līdzvērtīgi jāattiecas arī pret pārējām dabas sastāvdaļām. Paldies, ka jūs šodien esat šeit sapulcējušies tik kuplā skaitā, tādējādi simbolizējot savas rūpes par dabu! Pasaules talka ir ļoti svarīga iniciatīva, jo tajā vienojas ne tikai liela daļa Latvijas tautas, bet visa pasaule.”
Kopā ar Valsts prezidentu diskusijā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Džona Kabota universitātes (Itālija, Roma) docente Ieva Jākobsone-Bellomi un Lielās Talkas valdītāja Vita Jaunzeme.
Šogad Pasaules talka notiks 19. septembrī, un Latvijā tā tiks rīkota jau trešo reizi. Pasaules talku Latvijā atzīmēs gan ar vides sakopšanas darbiem, gan, kā allaž, ar koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”. Akcijas laikā iesētās sēklas un iestādītie koki simbolizēs Latvijas ieguldījumu pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā. Pasaules talku Latvijā rīko Lielā Talkas organizatori.
