Biedrības pārstāvji augstu novērtēja iespēju izteikt savu redzējumu Valsts prezidentam, kurš vienīgais no amatpersonām ir atsaucies divpusējai sarunai par aktuālajiem sociālo darbinieku jautājumiem. Kā viens no tematiem, kas ir izsaucis biedrības satraukumu, bija Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas iniciatīva uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju saistībā ar nodokļu nomaksas kontroli.
Uzklausot biedrības paustās bažas, Valsts prezidents sacīja, ka konceptuāli atbalsta nepieciešamību veikt nodokļu reformu, taču kopumā nav pieņemama steiga šīs reformas īstenošanā, neiedziļinoties daudzveidīgajā cilvēku darba mobilitātes un sociālās aprūpes sistēmas ikdienā.
Pēc Valsts prezidenta domām, budžeta likumprojektu pakete nebūtu īstā vieta jēdzīgas nodokļu reformas veikšanai. Iesniegtie likumprojekti līdz šim nav pienācīgi apspriesti ar likumu adresātiem, radījuši plašu neapmierinātību un uztraukumus sabiedrībā. “Manī bažas rada arī atsevišķu projektu juridiskā kvalitāte un to autoru mazspēja jēdzīgi izskaidrot, ko īsti attiecīgie grozījumi nozīmēs konkrētām personām pēc to stāšanās spēkā. Pēdējā brīdī – jau pēc Saeimas balsojuma pirmajā lasījumā – veiktās korekcijas un uzlabojumi rāda, cik nepārdomāts bijis sākotnējais piedāvājums. Tā nav labas likumdošanas prakse,” uzskata E. Levits.
Valsts prezidents sarunā atzinīgi novērtēja to, ka valdības koalīcija ir atteikusies no ieceres uzdot pašvaldību sociālajiem dienestiem kontrolēt pašnodarbināto personu sociālo nodokļu nomaksu, kā arī no pienākuma cilvēkiem, kuri nopelna mazāk un tāpēc nevar nomaksāt minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, vērsties sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka viņi nav rīkojušies nelikumīgi. “Koalīcija ir sadzirdējusi sabiedrības un arī manus atkārtotos iebildumus absurdajam priekšlikumam, kas uzliktu par pienākumu mazo algu saņēmējiem un nepilnas slodzes darbiniekiem, tai skaitā autoratlīdzību saņēmējiem, maksāt nodokli no ienākumiem, kas nav gūti,” uzsver Valsts prezidents.
Tikšanās laikā tika apspriesti veidi, kā uzlabot sociālo politiku Latvijā, kas būtu vērsti uz nabadzības mazināšanu, dažādu sabiedrības grupu atbalstu ar mērķi palīdzēt cilvēkam pilnasinīgi iekļauties sabiedrībā, kā arī iespējas uzlabot valsts un nevalstiskā sektora dialogu sociālās politikas jomā. Tāpat tika uzsvērts, ka liela nozīme ir arī sabiedrības attieksmei pret dažādiem sociālajiem jautājumiem, lai mainītu cilvēku nostāju par dažādu sabiedrības grupu iekļaušanos izglītības sistēmā, par pieejamu transporta un ceļu infrastruktūras veidošanu u. c. Biedrība vērsa uzmanību uz to, ka ir gatava aktīvi iesaistīties profesionālā sarunā ar sociālās politikas veidotājiem par jomas pilnveidošanu Latvijā.
