Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra: „Mēs dzīvojam pasaulē, kur pēdējos desmit gados ir bijis vismazākais militāro konfliktu skaits. Latvijā karu nav bijis jau sen – ir izaugušas vairākas paaudzes, kas to nav pieredzējušas. Pagājušajā gadsimtā dažādās vietās pasaulē latviešu karavīrs ir cīnījies zem svešiem karogiem un atdevis arī dzīvību. Visus šos karavīrus vienoja cieņa pret militāro pienākumu, gods un cieņa pret tiem karogiem, zem kuriem viņi cīnījās.”
Valdis Zatlers pieminēja arī tos Latvijas karavīrus, kas patlaban cīnās tālu no dzimtenes un pilda savus pienākumus, to darīdami ar godu un cieņu pret Latviju un to valsti, kurā šie militārie konflikti notiek.
„Brāļu kapi ir simboliska vieta, kur mēs nākam smelties spēku, lai, paklusējot pie Mātes Latvijas un skatoties mūžīgajā ugunī, pārdomātu savu vēsturi un paši savu dzīvi. Šodien šai vietai nākusi klāt vēl viena svētvieta visiem karavīriem. Es pats pazīstu kādu māti, kas joprojām gaida savu dēlu no svešas zemes, lai gan ir pagājuši vairāki desmiti gadu,” atzina Valsts prezidents.
Valdis Zatlers novēlēja, lai atjaunotā piemiņas vieta ir tā, kur padomāt, kādu milzīgu vērtību – brīvību un iespēju dzīvot mierīgā valstī – izcīnījuši karavīri. Viņš pateicās piemiņas vietas veidošanā iesaistītajiem un aicināja ikvienu apmeklēt Brāļu kapus Lāčplēša dienā vai īsi pirms tās.
Piemiņas telpas „Svešumā kritušajam latviešu karavīram” izveide tika finansēta no Rīgas domes, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem. Tā ir viena no vairākiem Rīgas Brāļu kapu depozitārijiem, bet atradās viskritiskākajā tehniskajā stāvoklī un bija pakļauta dažādai dabas un urbanizācijas iedarbībai.
