Ministre, piekrītot Raimonda Vējoņa teiktajam, sacīja, ka ir atzinīgi vērtējami pagājušajā gadā notikušā Velsas samita rezultāti, taču tagad ir nepieciešama reāla to īstenošana. “Igaunijā vēlamies redzēt ne tikai ASV, kas, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmā,” sacīja M.Kaljurande.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī stratēģiskās komunikācijas jautājumi un NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos atklāšana Rīgā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra, ka Ukrainas konflikts apliecinājis stratēģiskās komunikācijas svarīgumu un šāda centra nepieciešamību. “Vēlos pateikties Igaunijai, jo esat vieni no septiņiem centra dibinātājiem un jūsu pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu tā izveidē,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Amatpersonas apsprieda abu valstu krievvalodīgo iedzīvotāju uzskatus par konfliktu Ukrainā, kā arī krieviski raidošo mediju telpu, norādot, ka arī šajos jautājumos ir nepieciešama ciešāka Latvijas un Igaunijas sadarbība. “Ir jāinvestē krieviski raidošo un rakstošo mediju satura un žurnālistikas kvalitātē, lai spētu konkurēt ar spēcīgo Krievijas izklaides saturu,” norādīja Raimonds Vējonis.
Sarunas laikā tika apspriesti arī abu valstu aizsardzības budžeti. Igaunijas ārlietu ministre apsveica Latviju ar apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu, lai līdz 2018.gadam tas sasniegtu 2% no IKP. Sarunas laikā tika skarta ari situāciju uz abu valstu robežām – īpaši Austrumu robežas, kur gan Latvijas, gan Igaunijas daļā šobrīd vērojams izteikts nelegālās imigrācijas spiediens.
Tāpat Raimonds Vējonis izteica nosodījumu par Krievijas tiesas spriedumu Igaunijas drošības policijas virsnieka Estona Kohvera lietā un pauda gatavību sniegt starptautisku atbalstu Igaunijai. M.Kaljurande pateicās par Latvijas atbalstu un uzsvēra, ka šāds tiesas spriedums ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Valsts prezidents sveica M.Kaljurandi ar Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienu, kas tiek atzīmēta 20.augustā, un uzsvēra, ka Baltijas valstu savulaik izvēlētais neatkarības ceļš ir bijusi pareizā izvēle. “Lai gan arī citas bijušās Padomju Savienības republikas atguva brīvību, tomēr tikai Baltijas valstis patiesi kļuva neatkarīgas,” pauda Valsts prezidents.