Raimonds Vējonis
Eiropas Savienību padarīt mazāk birokrātisku un saprotamāku tās pilsoņiem, definēt skaidrāku Eiropas nākotnes virzību, kā arī stiprināt ES drošību, kopīgus pretterorisma pasākumus un sadarbību ar NATO, – šādus priekšlikumus Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteica Bulgārijā notiekošajā Arajološas grupas sanāksmē par uzticības palielināšanas iespējām ES.

 

“Neskatoties uz esošajiem apstākļiem, kas pārbauda Eiropas projekta pamatus, joprojām ir jāaizstāv mūsu kopīgās vērtības – brīvība, drošība un taisnīgums. Mums jāvirzās uz priekšu ar nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas dienaskārtības jautājumiem. Ir jāstiprina mūsu brīvības, drošības un taisnīguma savienība,” uzsvēra Raimonds Vējonis.

 

Valsts prezidents norādīja, ka Eiropas Savienība arī pagātnē saskārusies ar sarežģītām krīzēm, taču agrāk vai vēlāk vienmēr rasts risinājums. “Esmu pārliecināts, ka, balstoties vienotībā, solidaritātē un vienprātības principā, Eiropas Savienība būs pietiekami stipra, lai pārvarētu esošās grūtības. ES projektam gluži vienkārši nav citas alternatīvas,” teica Valsts prezidents.

 

Raimonds Vējonis, runājot par ES drošības stiprināšanu, atzina, ka jāuzlabo ārējo robežu vadība un jāveicina sadarbība ar nozīmīgām trešajām valstīm. Tāpat viņš uzsvēra būtisko ES un NATO sadarbību, kam jārada sinerģija, nevis jāpārklājas ar NATO mērķiem.

 

Arajološas sanāksmē valstu prezidenti pārrunāja arī Balkānu vēsturisko pārmaiņu procesu, kļūstot par integrētu vienotas Eiropas daļu. Raimonds Vējonis apliecināja nepieciešamību pēc stingras ES klātbūtnes Balkānu reģionā, lai saglabātu atbalstu Eiropas perspektīvai šajā reģionā.

 

“Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, tajā skaitā bēgļu krīzes un terorisma draudus, ir pašsaprotams, ka situācija Balkānos ir tieši saistīta ar visas Eiropas drošību un labklājību. Tādēļ ir būtiski turpināt strādāt individuāli un reģionāli, lai Balkānu valstis stiprinātu kā vienotas Eiropas daļu,” teica Valsts prezidents.

 

Arajološas grupa (Arraiolos group) ir neformāla Eiropas Savienības dalībvalstu prezidentu tikšanās, kas šogad notiek Bulgārijā. Tajā piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Šogad tikšanās reizē piedalās Bulgārijas, Vācijas, Polijas, Ungārijas, Slovēnijas, Latvijas, Portugāles, Somijas, Itālijas un Maltas prezidenti.