I.Bičkovičs Valsts prezidentu informēja par 2012.gadā saņemto lietu skaitu, kas kopumā sastāda 5282 lietas, t.i., par 296 lietām vairāk nekā 2011.gadā. Turklāt saņemto lietu skaits turpina pieaugt. Nepalielinoties tiesnešu skaitam, salīdzinot ar 2011.gadu, par 350 lietām pieaudzis izskatīto lietu skaits. Vidēji 2012.gadā katrs Augstākās tiesas tiesnesis izskatījis 103 lietas: „Šāds lietu pieauguma skaits uz 51 Augstākās tiesas tiesnesi nerāda pozitīvu tendenci ne tikai no tiesas efektivitātes, bet arī no valsts attīstības izaugsmes tempa viedokļa, jo, piemēram, civillietās ir būtiski komercstrīdus izšķirt ātri un efektīvi. Tas nav normāli, ka vienai lietai gadā tiesnesim atliek divas dienas, tādējādi nav iespējams runāt par kvalitatīvu tiesas darbu,” uzsvēra Valsts prezidents.
Kā pozitīvu tendenci I.Bičkovičs minēja būtiskus un praktiskus grozījumus vairākos procesuālos likumos, kas pieņemti 2012.gadā. Tā, piemēram, Civilprocesa likumā protestus par pirmās instances nolēmumiem iesniedz tikai ģenerālprokurors, Kriminālprocesa likumā ir ietverts princips pārejai uz „tīro” trīspakāpju tiesu sistēmu, bet Administratīvā procesa likumā ir ieviesta rakstveida procesa un videokonferences iespēja. „No savas puses darīšu visu, izskatot likumprojektus, kas saistās ar Latvijas tiesu sistēmu, lai būtiski uzlabotu tiesas efektivitāti. Tādēļ aicinu arī Augstāko tiesu nākt talkā ar konkrētiem priekšlikumiem jau esošajā likumdošanas ietvarā, kas palīdzētu nodrošināt daudz efektīvāku tiesas darbu,” pauda Valsts prezidents.
Tikšanās laikā tika skarti jautājumi arī par tiesnešu profesionālās novērtēšanas sistēmu, tiesnešu disciplināratbildību, Tieslietu padomes lomu likumdošanas procesā un judikatūras jeb viendabīgas tiesu prakses būtisku devumu vispārējā jurisdikcijas tiesās.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents ierosināja šādas tikšanās ar Augstākās tiesas vadību organizēt regulāri, kas tādējādi palīdzētu izprast tiesas darba aktuālos jautājumus.
