Diskusijā tika pārrunāti reformas pašreizējie virzieni, kas paredz sakārtot tipoloģiju (universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas) un rast caurspīdīgāku, modernāku un efektīvāku augstskolu pārvaldību. Valsts prezidents norādīja, ka reforma šobrīd tiek īstenota pareizajā virzienā, taču jāpatur prātā, ka tai ir arī stratēģiska nozīme, kā vēlāk sajūgt kopā augstāko izglītību un zinātni, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskā vidē.
Valsts prezidents sarunā atzina, ka “komisijai ir atbildīgs darbs likt pamatus tam, lai Latvija šīs desmitgades beigās būtu moderna Eiropas valsts”. Tāpat E. Levits uzsvēra, ka augstākās izglītības reformai nedrīkst būt dogmatiska pieeja un tai ir jāsamazina birokrātija.
Apskatot reformas īstenošanas gaitu un plānotos nākamos soļus, Valsts prezidents akcentēja divus būtiskus jautājumus, kas ar reformu būs jāatrisina un kam sabiedrība jau sākusi sekot līdzi, proti, par latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī par profesoru un asociēto profesoru vēlēšanu procesu, kas būtu jāmaina pēc būtības. Valsts prezidents arī norādīja, ka sagaida no komisijas pabeigtu darbu pie šī reformas 2022. gada nogalē, kad paredzēta arī jauna augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma izstrāde. Tāpat E. Levits sola sekot līdzi reformas gaitai un aktīvi iesaistīties diskusijās par augstākās izglītības reformas stratēģisko nozīmi.
Ar Valsts prezidentu tikās komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars, komisijas sekretāre Evija Papule un deputāti: Anita Muižniece, Inguna Rībena, Jānis Vucāns, Edgars Kucins, Reinis Znotiņš, Ivars Puga.
