LAD pārstāvji informēja Valsts prezidentu par dienesta darbu, uzsverot deviņu reģionālo pārvalžu nozīmi, nodrošinot dienesta pakalpojumus iespējami pieejamākus lauku iedzīvotājiem. Vienlaikus LAD vadītāja atzinīgi novērtēja dienesta veiksmīgo sadarbību ar Zemkopības ministriju, kā arī uzsvēra tā pakļautības vienai ministrijai nozīmi, kas būtiski atvieglo darbu un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Valsts prezidents sarunas gaitā atzina, ka LAD ir viena no tām institūcijām valstī, kas savu darbu veic profesionāli un atbildīgi, izvirzot augstas kvalitātes prasības lauku uzņēmēju apkalpošanai un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visā Latvijā.
LAD direktore Valsts prezidentu informēja arī par LAD darba tiešajiem rezultātiem – izmaksāto finansējumu pa plānošanas reģioniem dažādos fondos. Kopējais LAD izmaksātais ES un Latvijas atbalsts kopš 2002.gada ir vairāk nekā 2,15 miljardi, no kura nedaudz vairāk kā pārējos reģionos saņēma Kurzemes un Zemgales reģioni. Aplūkojot izmaksāto atbalstu uz 1 ha, Zemgales plānošanas reģionā atbalsts ir bijis daudz augstākā līmenī kā Pierīgas, Vidzemes un Latgales reģionos. LAD amatpersonas norādīja, ka izmaksātais atbalsta apjoms uz vienu iedzīvotāju atšķiras un augstākais ir Vidzemē, ko acīmredzami nosaka zemākais apdzīvotības blīvums.
Sarunā uzmanība tika pievērsta arī tiešo platību maksājumu apjomam, kur visvairāk izmaksāts Latgales reģionā, kā arī Zemgalē un Vidzemē. Tai pat laikā platību maksājumu apjoms uz ha daudz augstāks ir Zemgales reģionā, savukārt Pierīgas, Kurzemes un Vidzemes reģionos tas veido par trešdaļu mazāku summu.
Kā otru būtisko finansējuma veidu, ko administrē LAD, amatpersonas apsprieda ES finansētos investīciju pasākumus, ko salīdzinoši visvairāk saņēmuši Kurzemes un Zemgales reģioni. Īpaši spilgti atšķirību šajā jomā ilustrēja finansētie investīciju pasākumi uz iedzīvotāju, kur Latgales un Pierīgas reģionos finansējuma apjoms ir vairāk kā divas reizes zemāki kā pārējos reģionos.
Analizējot minēto datu tendences, Valsts prezidents un LAD vadība bija vienisprātis, ka nākamajā finansēšanas periodā būs svarīgi lielāku finansējuma īpatsvaru piešķirt vidējām un mazajām saimniecībām. Šāda pieeja lielā mērā būtu arī atbalsts lauku vides un dzīves veida saglabāšanai, veicinot paaudžu pēctecību laukos. LAD vadītāja uzsvēra, ka tieši Eiropas fondu atbalsts lielā mērā devis iespēju krīzes laikā saglabāt mazās saimniecības un neļaut tām izputēt.
