Abas amatpersonas bija vienisprātis par to, ka šāda izskata nauda būs emocionāli nozīmīga saikne arī ar esošo Latvijas naudu un Latvijas valsts simboliem.
Sarunas gaitā Latvijas Bankas prezidents informēja par to, kā norit sagatavošanās darbi fiziskai naudas ieviešanai un loģistikai, ko Latvijas Banka šobrīd rūpīgi plāno sadarbībā ar Valsts policiju un komercbankām. Runājot par naudas apmaiņas netraucētu un pakāpenisku veikšanu, Ilmārs Rimšēvičs paskaidroja, ka komercbanku kontos esošā nauda tiks konvertēta pēc noteiktā kursa naktī uz 1.janvāri, bet vēl divas nedēļas ikviens varēs norēķināties ar latiem, pretī saņemot atlikumu eiro. Komisijas maksa par apmaiņu netiks ieturēta 3 mēnešus Latvijas Pasta nodaļās un 6 mēnešus komercbankās, bet Latvijas Bankā neierobežotā laikā.
Pārrunājot nākamā gada budžeta sagatavošanas risinājumus, abas puses bija vienisprātis par to, ka šī brīža ministriju izteikto vēlmju apjoms, kas sasniedz 600 miljonus latu nekādā veidā nav samērojams ar iespējām, kas ir 50 miljoni latu. Tādēļ šī budžeta sagatavošana būs nopietns izaicinājums valdībai un arī parlamentam, lai Latvija nenovirzītos no iepriekš noteiktajiem kritērijiem budžeta deficīta ciparos un nezaudētu sasniegto fiskālās politikas ievērošanā pirms iestāšanās eiro zonā.
„Uzskatu, ka jau tuvākajā nākotnē mūsu politiķiem uz valsts tēriņiem ir jāparaugās daudz nopietnāk un dziļāk. Nav noslēpums, ka joprojām ir daudz kliedzošu naudas tērēšanas piemēru. Tas ir jāpārtrauc un jāmeklē daudz radikālāki risinājumi, ja vēlamies patiesu izaugsmi un stabilitāti,” uzsvēra Valsts prezidents.
