Valsts prezidents atzinīgi novērtēja juristu veikumu, sagatavojot apjomīgo materiālu un pateicās visiem, kas tā tapšanā piedalījušies, it īpaši profesorei Inetai Ziemelei, kura tikšanās nepiedalījās, jo pilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša pienākumus Strasbūrā.
Izklāstot KTK atzinuma būtību, komisijas priekšsēdētājs Egils Levits uzsvēra, ka Latvijas Republikas Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams. Tādēļ optimālākais no priekšlikumiem, ko iesaka KTK, ir izvērst Satversmes preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu. Šādam solim vienlaikus būtu jāseko arī saturīgai diskusijai sabiedrībā, kas paplašinātu Latvijas pilsoņu izpratni par Satversmes kodolu un tās vērtībām. E.Levits uzsvēra, ka šobrīd Saeimā iesniegtie partiju (VL/TB un ZZS) priekšlikumi par Satversmes neaizskaramo kodolu „nav gluži optimāli”, bet var tikt ņemti par pamatu turpmākajam darbam pie Satversmes papildināšanas. Vienlaikus ideja par preambulas izvēršanu ir balsojama Saeimā ar divu trešdaļu balstu vairākumu, un tai nav nepieciešams jauns referendums.
Otrs priekšlikums, ko sarunā uzsvēra KTK priekšsēdētājs saistās ar nepieciešamību noteikt, ka Valsts prezidentam ir tiesības griezties Satversmes tiesā vēl pirms likumu izsludināšanas, ja ir uzskats, ka kāds no pieņemtajiem likumiem ir pretrunā ar Satversmi. Tas ļautu prezidentam arī lūgt tiesu pārbaudīt pieņemtu, bet vēl spēkā nestājušos Satversmes grozījumu atbilstību Satversmes kodolam. Šo priekšlikumu komisija izteica jau atkārtoti.
Trešais komisijas priekšlikums bija praksē izmantot Centrālajai vēlēšanu komisijas kompetenci un vērtēt vēlētāju iesniegto likumprojektu „pilnīgu izstrādātību” pirms tautas nobalsošanas rīkošanas.
Valsts prezidents A.Bērziņš KTK ierosmes nodēvēja par loģiskām un pamatotām, vienlaikus turpmākajā Satversmes izmaiņu procesā aicinot ņemt vērā apstākļus, kas šobrīd izveidojušies Eiropas Savienībā (ES), īpaši pēc EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu nesenās uzrunas, kurā tika izteikts viedoklis par virzību uz ciešāku federālismu ES. „Mums noteikti jārēķinās ar to, ka situācija pat pēc pāris gadiem var nopietni izmainīties. Un tikai mēs paši varam noteikt to, kādā Eiropas Savienībā vēlamies dzīvot,” uzsvēra Valsts prezidents. Tādēļ, Prezidentaprāt, ikvienai idejai par Satversmes preambulas izvēršanu būtu jātop saskaņā ar nākotnes skatījumu Eiropas kontekstā.
