2025. gadā tiks sagaidīta latviešu grāmatas piecsimtgade. Atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā cauri gadsimtiem, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pērn uzsāka vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”. Kā šī notikumu cikla patrons Valsts prezidents Egils Levits šodien, 26. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja otro domnīcu, veltītu “Latviešu grāmatai 500”, kurā diskutēja par dažādiem stereotipiem un aizspriedumiem, kas saistīti ar rakstītā vārda attīstību Latvijā.
“Priecājos par šo iespēju domnīcā pārrunāt Latvijas grāmatniecības vēsturi un Latvijas vēsturi kopumā. Latvijas grāmatai ir 500 gadu, un tas ir tikai nedaudz mazāk kā Johannesa Gūtenberga izgudrotajai drukas sistēmai (1445. gads). Kad dzīvoju Strasbūrā, katru dienu gāju garām viņa piemineklim un domāju par to, ka līdz ar šo izgudrojumu kultūra piedzīvoja revolūciju, un Latvija atradās priekšgalā. Viens no interesantiem jautājumiem ir, kāpēc Latvijā līdz 19. gadsimta beigām alfabetizācija bija augstākā līmenī un ko tas deva Latvijas kultūrai, ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Ja mēs paskatāmies lasītprasmes karti Eiropā 17.–19. gadsimtā, tur Latvijas un Igaunijas teritorijas ir iezīmētas ļoti tumšā krāsā, kas nozīmē augstu lasītprasmi. Tam ir dažādas sekas vairākās jomās, un par to šīs dienas domnīcā notiks interesanta domu apmaiņa,” atklājot domnīcu, sacīja Valsts prezidents.
Pēc domnīcas noslēguma Valsts prezidents atklāja izstādi “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, kas ir viens no centrālajiem cikla “Latviešu grāmatai 500” 2022. gada notikumiem. Izstādē eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma. 2017. gadā tie iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Izstāde apskatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. jūlijam. Vairāk informācijas par izstādi saitē: https://www.lnb.lv/lv/hernhutiesu-kulturas-mantojumam-veltita-izstade-modinasana-stasts-par-hernhutiesiem
