Valsts prezidents sarunā uzsvēra: “Kultūra ir tā nozare, kas šajā dīkstāves laikā ir cietusi vairāk nekā citas jomas. Pilnvērtīga kultūras dzīve vēl kādu laiku būs ierobežota, tāpēc kultūrai ir nepieciešams atbalsts. Kultūra ir stratēģisks valsts nākotnes jautājums, un šāda izpratne visā mūsu sabiedrībā ir fundamentāli svarīga, jo mūsu nacionālā valsts nevar pastāvēt bez savas kultūras, to nosaka arī Satversme.”
E. Levits lūdza KM un VKKF vadību detalizēti iepazīstināt ar jau sniegto valdības atbalstu, kā arī ar KM redzējumu, kā novērst nepilnības, ko šobrīd situācija uzrāda, atbalstot strādājošos kultūrā un nozari kopumā.
Kultūras ministrs iepazīstināja Valsts prezidentu ar savu redzējumu par ilgtermiņa attīstību kultūras nozarē un infrastruktūrā. E. Levits pauda pārliecību, ka krīze nevar būt iegansts ilgtermiņa redzējuma apstādināšanai, tieši otrādi – krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas nozares attīstībai un ilgtermiņa redzējums stimulē ātrāku un mērķtiecīgāku izeju no dīkstāves.
Abas puses apspriedās par KM tā dēvēto “Rūzvelta plānu” krīzes pārvarēšanai kultūras jomā, kas ietvertu sevī ieguldījumu jauna kultūras satura veidošanā un kultūras pieejamībā. Plāns ietvertu sevī ilgtermiņa ieguldījumus kultūras digitalizācijai un pieejamībai, investīcijas jaunradē, kino un dizaina jomā, kā arī mākslas darbu iepirkšanā. Pēc KM sniegtajiem datiem sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies #Ēkultūra piedāvājumā, digitāli rodot pieeju teātra izrādēm, periodikai, filmām u. c. kultūras saturam.
Daudz uzmanības sarunā tika veltīts dīkstāves pabalsta jautājumam kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī krīzes laika mācībai, kas uzrāda nepieciešamību pilnveidot nodokļu sistēmu attiecībā uz kultūras nozarē strādājošajiem.
E. Levits arī izjautāja KM un VKKF par atbalstu kultūras medijiem, izsakot savu viedokli, ka atbalstam ir jābūt ilgtermiņā noteiktam, lai varētu garantēt kvalitāti un kas ir daļa no vispārējā kultūras attīstības jautājuma.
