Darbu pie likuma grozījumiem apakškomisija aizsāka 2011.gada vasarā un cer, ka Saeimā darbs ar grozījumiem varētu tikt pabeigts jau šovasar.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja apakškomisijas līdzšinējo veikumu un aicināja nekavēties ar grozījumu izskatīšanu un virzīšanu nākamajam lasījumam parlamentā.
I.Čaklais informēja, ka viņa vadītā apakškomisija Pilsonības likuma grozījumu priekšlikumus izskata, balstoties uz diviem galvenajiem pamatvirzieniem – dubultpilsonības institūtu un nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu pilsonības iegūšanas iespējām.
Attiecībā uz nepilsoņu bērniem un vecāku iespējām viņus pieteikt Latvijas pilsonībā apakškomisija ir vienojusies virzīt Saeimai vienkāršotu pieteikšanās procedūru. Turpmāk tiek plānots atteikties no abu vecāku parakstīta iesnieguma nepieciešamības, aizstājot to ar vienkāršotu veidlapu, kur pietiktu ar viena vecāka parakstu. I.Čaklais īpaši uzsvēra, ka par šādu kārtību apakškomisijas deputāti vienojušies bez domstarpībām: „Mums ir jācīnās par katru Latvijas pilsoni, kas ir lojāls šai valstij un vēlas iegūt pilsonību,” piebilda apakškomisijas vadītājs.
Par dubultpilsonības jautājumu apakškomisijā vēl turpinās debates. Attiecībā uz latviešiem, kas sakarā ar okupāciju devās trimdā, un viņu pēcnācējiem tiks rasts pretimnākošs risinājums. Bērnam līdz ar dzimšanas brīdi varēs veidoties dubultpilsonība, kā arī bērns iegūtu Latvijas pilsonību pat tad, ja tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un to vēlas. Citos gadījumos dubultpilsonība, iespējams, varētu tiktu atļauta ar Eiropas Savienības, NATO un EFTA dalībvalstīm. Šis jautājums vēl apakškomisijā tiek debatēts.
Šā gada 2.martā plānota Pilsonības likuma grozījumu apspriešanai veltīta konference, kurā piedalīties aicināti arī starptautiskie tiesību eksperti.
Valsts prezidents pauda pilnīgu atbalstu apakškomisijas veiktajam un apņēmās arī turpmāk sekot Pilsonības likuma grozījumu virzībai Saeimā nepieciešamības gadījumā iesaistoties arī viedokļu apmaiņā.
