Uzsākot sarunu Valsts prezidents apliecināja savu atbalstu komisijas darbam, kā arī uzsvēra, ka neizzināto vēstures faktu izpēte un to objektīva analīze ir nozīmīga ne tikai Latvijas un Krievijas attiecību nostiprināšanai, bet arī nākamo paaudžu izpratnes veidošanai par aizvadītā gadsimta vēstures notikumiem un faktiem, kas ietekmē un ietekmēs abu valstu divpusējās attiecības.
„Šīs komisijas darbs ir nozīmīgs no vairākiem aspektiem raugoties. Vēstures izzināšanas mērķis ir nākotnē meklēt iespēju dzīvot labāk, nevis padziļināt pretrunas. Protams, pamatnosacījums ir vēsturiskās patiesības noskaidrošana. Arī man personīgi šīs komisijas darbs ir nozīmīgs, jo manā ģimenē ir vairāku tuvinieku likteņi, kas starpkaru periodā nonāca Krievijā, cieta represijās un pazuda bez vēsts,” piebilda Valsts prezidents.
Komisijas līdzpriekšsēdētājs A.Čubarjans, uzsākot sarunu, veltīja atzinību Valsts prezidenta A.Bērziņa pozīcijai vēstures izpētes jautājumos: „Jūsu dziļā interese par vēstures izpēti ir atzinības un pateicības vērta. Krievijas valsts vadība ļoti atbalsta vēsturnieku komisijas darbu. Pēc atgriešanās no šīs sēdes Latvijā noteikti informēšu valsts vadību par šo tikšanos.”
Sarunas gaitā visi tās dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību vēstures izpētes jautājumos sadarboties arī vēstures skolotāju asociāciju līmenī, kā arī vairāk uzmanības pievērst jaunākās paaudzes viedokļu apmaiņai par vēstures notikumiem pagājušajā gadsimtā.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka vēstures faktu identificēšana ir nozīmīga arī Otrajā pasaules karā dažādās frontes pusēs karojušo veterānu statusa juridiskajai nostiprināšanai likumdošanā, kas šobrīd Latvijā jau ir aizsākusies parlamentā un ko Valsts prezidents atbalsta. Arī A.Čubarjans atzina, ka vēstures fakti nebūtu jāpolitizē vai jāideoloģizē, uz ko vērsts arī abu valstu vēsturnieku komisijas darbs.
Šī komisijas sēde ir veltīta Latvijas un PSRS attiecībām laika posmam no 1920. līdz 1939.gadam. Nākamā gada sēde notiks Krievijā. Par tās tematu komisijai vēl jālemj.
