Andris Bērziņš
Šodien, 2.jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar labklājības ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu Labklājības ministrijas sagatavotos un Saeimā virzītos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kā arī jautājumu par pensiju indeksācijām, par kuru debates koalīcijā vēl nav notikušas. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja labklājības ministra izklāstītos priekšlikumus un izteica atbalstu to tālākai virzībai.

 

 

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi un Saeima 28.maijā konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Ministrs informēja, ka šis likumprojekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Saeima ir nolēmusi likumprojektam piešķirt steidzamību, bet galīgajā lasījumā to plānots izskatīt parlamenta 11.jūnija sēdē.

 

Izklāstot šī brīža situāciju vecuma pensiju jomā, Uldis Augulis uzsvēra, ka 60.9% no pensionāru kopskaita saņem 200 līdz 300 eiro lielu pensiju, ieskaitot piemaksu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, kas viena gada laikā (no 2012.gada līdz 2013.gadam) mērāma nedaudz vairāk par 10%, strauji palielinās pensionāru nabadzības risks tiem cilvēkiem, kam pensija ir vienīgais ienākumu avots. Tādēļ sarunas puses bija vienisprātis par to, ka pensijas apmērs jāpaaugstina atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem, kam atbilst arī sociālā budžeta finanšu rādītāji.

 

Labklājības ministrs, argumentējot šos priekšlikumus uzsvēra, ka sociālā budžeta ieņēmumi kopš 2014.gada turpina pārsniegt izdevumus un šāda prognoze ir arī nākamajiem gadiem. Šogad no sociālā budžeta izdevumiem valsts pensiju daļa sastāda 73% jeb 1,65 miljardus eiro.

 

Informējot par pensiju indeksācijām papildus nepieciešamo finansējumu, par ko debates vēl tikai gaidāmas, ministrs darīja zināmu, ka pēc ministrijas aprēķiniem indeksācija no šī gada oktobra, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu plus 50% no algas pieauguma, nākamā gada budžetā prasītu vairāk kā 29 miljonus eiro, 2017.gadā vairāk kā 45 miljonus eiro, bet 2018.agdā gandrīz 60 miljonus eiro. Pēc ministra izklāstītās informācijas jebkurā gadījumā sociālajā budžetā veidotos uzkrājums: ja netiek veiktas izmaiņas likumā no 529.5 miljoniem eiro šogad tas pieaugs līdz vienam miljardam eiro 2018.gadā, ja tiek veiktas izmaiņas likumā no 531.9 miljoniem eiro šogad līdz 855 miljoniem  eiro 2018.gadā.