Noslēdzot sarunu Valsts prezidents A. Bērziņš pauda atbalstu ministra R.Ķīļa aizsāktajiem reformas virzieniem, kā arī uzsvēra, ka reformas galvenajam mērķim jāsaistās ar augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu. Vienlaikus Valsts prezidents reformu veikšanā rosināja ņemt vērā Baltijas valstu reģionālās sadarbības nozīmi augstākajā izglītībā, kas nākotnē var kļūt par būtisku faktoru visām trijām valstīm. „Izglītībai nākotnē ir jākļūst par kvalitātes rādītāju Latvijā. Turklāt ir konkrētas jomas, kuras Baltijas valstīm vajadzētu attīstīt kopīgi, ko nosaka gan izmaksu, gan kvalitātes faktori,” bilda Valsts prezidents.
Sarunas ievadā izglītības ministrs atzina, ka reformas augstākajā izglītības reformu plāns faktiski ir tapis jau pirms vairākiem gadiem, bet šobrīd aizsācies reāls process un no tā izrietošās diskusijas starp ministriju un augstākās izglītības vadītājiem.
Izklāstot nesen Ministru kabinetā pieņemto Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu būtību, R.Ķīlis uzsvēra, ka valstij ir tikai daži reālie instrumenti augstākās izglītības studiju kvalitātes uzlabošanai : mehānisms, kādā sadala publisko finansējumu un tiesību piešķiršana augstākajām mācību iestādēm īstenot kvalitatīvas studijas. Jaunie noteikumi paredz stingrāku akreditācijas kārtību – tiek noteikti izmērāmi kritēriji un metodika. Savukārt, komisijas, kura vērtēs augstskolu akreditāciju, sastāvs, pēc ministra teiktā, būs līdzsvarots, nepalielinot ministrijas pārstāvju skaitu, bet iekļaujot tajā vairāk darba devēju, kā arī noteiktajos gadījumos nozares politikas pārstāvjus.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka pozitīvi jāvērtē jauno noteikumu samazinātā studiju fragmentācija, nosakot tikai 29 studiju virzienus. „Ilgākā laika posmā augstskolas sāks konsolidēties, balstoties uz kvalitātes kritērijiem. Šis process ir neizbēgams,” bilda ministrs.
Izklāstot rektoru pozīciju šajos jautājumos A.Barševskis uzsvēra, ka par akreditācijas noteikumiem diskusijas vēl turpināsies, jo esot nepieciešamība pārrunāt atsevišķas tehniskas nianses. Vienlaikus rektors pauda bažas par akreditācijas procesa izmaksu paaugstināšanos augstskolām, kas tām jāsedz pašām no sava budžeta. Tāpat turpmāku sarunu vērti vēl esot jautājumi par augstskolu konsolidācijas procesiem, kā arī finansēšanas modeli nākotnē. Vienlaikus A.Barševskis atzina, ka atbalsta ideju par to, ka naudai jāseko studiju kvalitātei, kā to paredz aizsāktās reformas.
Arī M.Auziņš un J.Vetra atzina, ka problēmas augstākajā izglītībā ir, turklāt tās ir sistēmiskas, īpaši izpaužoties cilvēkresursu trūkumam akadēmiskā personāla rindās. Proti, Latvijā esošais akadēmiskais personāls ir skaitliski par mazu iepretim augstskolu skaitam, kas ir vislielākais Baltijas valstīs. Tādējādi augstskolu konsolidācija ar mērķi paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un absolventu konkurētspēju pēc izglītības iegūšanas ir objektīvi noteikta un neizbēgama.
