Sarunas gaitā skolas zālē Valsts prezidentam tika uzdoti gan jautājumi, kas skar viņa bērnības atmiņas un skolas laiku, gan arī jautājumi par novadu reformas rezultātu vērtējumu un mazo skolu programmu, kas būtu nepieciešama tieši mazo skolu saglabāšanai. Gan Daudzeses pamatskolā, gan Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja pedagogu ierosinājumu pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministru jautājumu par mazo skolu programmas ieviešanu ar mērķi saglabāt lauku skolas ar mazu skolēnu skaitu, kā arī Neretas vidusskolā izteikto ideju par profesionālās ievirzes programmu ieviešanas un apgūšanas nodrošināšanu lauku vidusskolās. Tas nozīmētu, ka līdzās vidējai izglītībai skolēniem tiek piedāvāta arī profesionāla izglītība, tādējādi sagatavojot viņus iespējām strādāt savā novadā vai novadam tuvā pilsētā.
Atbildot uz Daudzeses iedzīvotāju jautājumiem par novadu reformu un tās vērtējumu, Andris Bērziņš izteica pārliecību, ka laika gaitā novadu skaits Latvijā samazināsies, pietuvojoties bijušo rajonu skaitam, jo vēl joprojām atsevišķas valsts institūcijas, sevišķi tiesībsargājošajā nozarē, turpina darboties pēc vecā rajonu principa, kas, pēc Valsts prezidenta domām, nav nedz nosodāmi, nedz nepareizi. Vienlaikus Valsts prezidents atzina, ka, braucot pa Latviju un tiekoties ar vietējo pašvaldību vadītājiem, ir apmeklējis arī tādas vietas, kur jauna novada izveide attaisnojas. Daudzeses skolas skolēni uzdeva jautājumu par Valsts prezidenta bērnības sapņiem, par profesijas izvēli, kā arī par hobijiem, uz ko viņš atbildēja, ka šobrīd viņa hobijs ir pastrādāt mežā, bet bērnībā sapnis bijis nevis par kādu konkrētu profesiju, bet par iespēju izglītoties, iegūt profesiju un kļūt materiāli neatkarīgam, lai varētu palīdzēt arī saviem vecākiem. Viņš sacīja: „Jau no agras bērnības es gādāju par sevi, jo tāda bija dzīves realitāte. Septiņgadīgo skolu pabeidzot man vēl nebija žaketes un šobrīd tas liekas pilnīgi neticami.”
Pēc tam Valsts prezidents devās uz Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta Saieta namu, kur tikās ar Jaunjelgavas novada deputātiem un vietējiem iedzīvotājiem. Sarunās tika spriests par Sēlijas kā savdabīga Latvijas reģiona turpmāko attīstību, gan par Eiropas struktūrfondu apgūšanu. Valsts prezidents īpaši uzteica Staburaga Saieta namu, kas uzbūvēts apgūstot struktūrfondu līdzekļus un kura plānojums un funkcijas ir pārdomātas un par paraugu liekams arī citiem šāda veida projektiem. Jaunjelgavas novada deputāti uzdeva arī jautājumus par to, kā Valsts prezidents vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikumus par pašvaldības deputātu skaita samazināšanu un atalgoto deputātu statusa izveidošanu pašvaldībās, kā arī par bezmaksas izglītības nodrošināšanu Latvijā, algu palielināšanu lielo uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem un Latvijas augstskolās sagatavoto speciālistu aizplūšanas novēršanas no Latvijas.
Noslēdzoties sarunai ar Jaunjelgavas iedzīvotājiem, Valsts prezidents dalījās atmiņās par savu pirmo un vienīgo Staburaga klints apmeklējumu, kas noticis vēl pamatskolas laikā un palicis atmiņā kā brauciens ar laivu pāri Daugavai, lai sasniegtu Staburaga klinti.
Noslēgumā Valsts prezidents iestādīja ozolu Staburaga pagasta Vienības birzī un apmeklēja rakstnieku pāra Māras Svīres un Vladimira Kaijaka māju.
