ZS veterānu apvienības priekšnieks atvaļinātais majors Ilgvars Baumanis informēja, ka ZS veterānu apvienību mērķis ir apvienot zemessargus, kuri sasnieguši noteikto vecumu - 55 gadus - un atvaļinātos profesionālā dienesta karavīrus, kuri ieguvuši ZS veterāna statusu, lai atbalstītu ZS un Nacionālos bruņotos spēkus to uzdevumu veikšanā. Patlaban Zemessardzes veterānu apvienībā aktīvi darbojas 820 bijušie zemessargi.
I.Baumanis norādīja, ka viens no apvienības svarīgākajiem uzdevumiem ir sniegt atbalstu ZS vienībām rekrutēt Latvijas pilsoņus dienestam ZS, kas ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, piedalīties valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē. ZS veterānu apvienība piedalās zemessargu apmācību procesā, sporta un kultūras pasākumu organizēšanā un norisē, veicina Jaunsardzes nostiprināšanu, piedaloties militāri patriotiskajā audzināšanā, organizatoriskajā un mācību darbā, vāc un apkopo vēsturiskos materiālus un sniedz sociālo palīdzību gados vecākajiem ZS veterāniem.
ZS veterānu apvienības priekšnieks sarunas laikā informēja Valsts prezidentu par priekšlikumu attiecībā uz vienlīdzīgu medicīnas pakalpojumu atvieglojumu saņemšanu gan profesionālā dienesta karavīriem, gan zemessargiem gadījumos, kad dienesta laikā ir gūts ievainojums. Patlaban šī kārtība atšķiras.
I.Baumanis kā vēl vienu ZS aktualitāti minēja jautājumu par pensijas palielināšanu zemessargiem ar lielu stāžu. Tas būtu simbolisks solis, lai pateiktos zemessargiem par brīvprātīgo zināšanu, prasmju un laika ieguldījumu Latvijas valsts labā.
Gan Nacionālo bruņoto spēku komandieris, gan ZS komandieris atbalstīja minētos priekšlikumus. R.Graube arī informēja klātesošos, ka viņš jau ir sācis darbu pie jautājuma virzības par vienlīdzīgu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu.
Savukārt Valsts prezidents aicināja apvienību iesniegt konkrētus argumentus un aprēķinus aizsardzības un labklājības ministram par savu priekšlikumu un apliecināja, ka šo jautājumu pārrunās arī plānotajās tikšanās reizēs ar atbildīgajiem ministriem.
Tikšanās reizē tika pārrunāts arī jautājums par zemessargu veterānu ieguldījumu vēstures pētīšanā un popularizēšanā un iespējamo nākotnes sadarbību, tajā skaitā Cēsu kaujas 95.gadadienas piemiņas pasākumu organizēšanā.
