Ārlietu ministrs klātesošos informēja par šā gada galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, proti: ir jāaktivizē intensīvs darbs Eiropas Savienības ietvaros, lai, stiprinātu Latvijas pozīciju Eiropas Savienības daudzgadu budžeta un fiskālās disciplīnas jautājumos; Latvijas nostāja gaidāmajā NATO valstu samitā Čikāgā un jautājumiem, kas skar drošības politiku; darbs pie Latvijas paustās nostājas Latvijai nozīmīgos reģionālajos infrastruktūras projektos.
Visas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešama vienota un koordinēta rīcība, lai tiekoties ar Eiropas Savienības valstu un Eiropas Savienības institūciju amatpersonām notiktu efektīvs darbs pie jautājumiem, kas skar gan kohēzijas finansējumu, gan arī lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka ir sekmīgi jāapgūst jau esošo Eiropas Savienības līdzekļu apguve, lai pretendētu uz kohēzijas fonda līdzekļiem daudzgadu budžeta ietvaros.
Tāpat amatpersonas pārrunāja gaidāmās ārpolitikas debates Saeimā, kas norisināsies janvāra beigās. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir būt starp tām valstīm, kas ir aktīvas Eiropas Savienības dalībnieces. Īpašu uzmanību Valsts prezidents pievērsa nepieciešamībai Saeimā skatāmajiem likumprojektiem par fiskālo atbildību un grozījumiem Lisabonas līgumā, lai spēkā varētu stāties likumdošana par eirozonas stabilizāciju.
Saeimas priekšsēdētāja klātesošos informēja par Lisabonas līguma 136. panta ratifikācijas gaitu, kas Saeimā tiks skatīts pavasarī. Amatpersonas apsprieda arī Latvijas pozīciju par iespējamo jauno Eiropas Savienības 26 valstu līgumu.
Šāda valsts augstāko amatpersonu tikšanās ir tradicionāla, kas norisinās vairākas reizes gadā, lai pārrunātu aktuālos ārlietu jautājumus un saskaņotu kopējus viedokļus.
