„Nacionālā konstitucionālā identitāte un Eiropas kopīgās vērtības, par ko diskutēsiet seminārā ar saviem Latvijas kolēģiem, ir aktuālas, un tādas tās būs mūžīgi. Tāpat ir būtiski, ka pieskaraties jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas monetārās sistēmas regulāciju,” sarunā teica Valsts prezidents.
„Latvijā ierodamies ar prieku, jo Latvija pieder tām Eiropas Savienības valstīm, ar kurām sadarbojamies visciešāk,” pauda Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs profesors Andreass Foskūle (Andreas Voßkuhle). Viņš uzsvēra, ka patlaban ES atrodas dinamiskā attīstības fāzē, ko lielā mērā ietekmējusi nesen pārdzīvotā ekonomiskā krīze. Tādēļ jo svarīgi esot pārliecināties, kādas ir ES vērtības, uz kurām tiek veidots kopējais darbs. Šai jautājumā A.Foskūle pauda gandarījumu par to, ka ar Latvijas konstitucionālo tiesu ir izveidojusies cieša sadarbība un radusies iespēja apmainīties viedokļiem vienotā skatījumā uz daudziem abām pusēm nozīmīgiem jautājumiem. Valsts prezidents bija vienisprātis par šīs sadarbības nozīmīgumu, it īpaši uzsverot, ka tā notiek starp tik dažāda lieluma valstīm, kādas ir Latvija un Vācija.
Lielu daļu sarunas puses veltīja likumdošanas nozīmei un tās stingras ievērošanas nepieciešamībai visu ES dalībvalstu līmenī. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka politiskajā līmenī ne vienmēr ir viegli akceptēt konstitucionālās tiesas lēmumus, bet Vācijas pieredze ir pierādījusi, ka tie vienmēr kalpo par pamatu valsts stabilitātei un labklājībai nākotnē. Savukārt ES šobrīd esot vērojamas arī diskusijas par likumdošanas lomu kopumā. „Visas krīzes ir kā lakmusa papīrs, kas atklāj valstu izpratni par likumdošanu un likuma ievērošanas nozīmi,” atzīmēja A. Foskūle, uzsverot, ka Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa vienmēr iestāsies par to, ka likuma spēks ir neapgāžams un likums ir jāaizstāv.
Pieskaroties jautājumam par likuma normu ievērošanu saistībā ar finanšu jomu, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka laikā, kad ekonomiskā un finanšu sadarbība ir anonimizēta un elektronizēta, savstarpēju uzticēšanos starp partneriem var nodrošināt tikai likumdošanas ievērošana, un te izšķirošā loma ir jāuzņemas valstij. Tāpat sarunas dalībnieki uzsvēra uzticības nacionālajām institūcijām nozīmi ES dalībvalstīs, jo nedrīkstētu visus būtisko jautājumus nodot tikai ES līmeņa izlemšanai, kas ir nepareizs ceļš.
Sarunas noslēgumā puses pauda vienotu viedokli par to, ka Satversmes lomas un nozīmes nostiprināšanai abās valstīs ir izšķirīga nozīme. Vācija šajā ziņā ir paveikusi ievērojamu darbu, un Latvija šobrīd var daudz aizgūt no Vācijas.
Sarunā piedalījās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskūle (Andreas Voßkuhle), Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas viceprezidents profesors Ferdinands Kiršhofs (Ferdinand Kirchhof) un Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši – profesors Mihaels Eihbergers (Michael Eichberger), profesors Johanness Masings (Johannes Masing), profesors Pēters Hūbers (Peter M. Huber) un Monika Hermansa (Monika Hermanns). Latvijas Republikas Satversmes tiesu pārstāvēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele. Tāpat sarunā piedalījās Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma un Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna.
