Uzsākot sarunu, tieslietu ministrs J.Bordāns pauda pārliecību, ka visas Latvijas sabiedrības interesēs ir spēcīga tieslietu sistēma: „Vēlētos redzēt Latviju kā spēcīgu un modernu valsti. Tiesas ir viens no spēcīgas valsts mugurkauliem. Lai to panāktu, ir nepieciešamas drosmīgas un modernas reformas arī tieslietu sistēmā. Reformas nevar veidot nepārdomāti, tādēļ pašlaik Tieslietu ministrija kopā ar tiesu sistēmai piederīgajām personām strādā pie risinājumiem, kas attiecas uz tiesnešu kompetenču un kvalifikācijas celšanu, tiesnešu amata kandidātu minimālā vecuma un izdienas pensijas jautājumiem.”
Valsts prezidents vērsa uzmanību uz 2013.gada 22.februārī Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurā viens no likuma grozījumā ietvertajiem risinājumiem paredz, ka tikai Jelgavas pilsētas tiesa izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
„Iespējams, ka minētie grozījumi ir izsvērti, taču, pieņemot minētos grozījumus, tie netika izvērtēti Tieslietu padomē, jo tas skar būtiskus ar tiesu darbību saistītus jautājumus. Likuma grozījuma izvērtēšana Tieslietu padomē būtu ļāvusi apzināt arī alternatīvus risinājumus, riskus un resursu plānošanu, piemēram, pirmās instances tiesā nepieciešamais tiesnešu skaits, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta slodze, apelācijas paredzēšana u.c. jautājumi,” norādīja Andris Bērziņš.
Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ir jābūt izsvērtiem lēmumiem pirms jebkādu reformu īstenošanas, kas attiecas uz tiesu sistēmai piederīgo personu izdienas un vecuma pensiju (vispārējās jurisdikcijas tiesnešu, arī Satversmes tiesnešu un prokuratūras) jautājumu.
A.Bērziņš arī norādīja uz nepieciešamību domāt par tiesnešu amata kandidāta minimālā vecuma jautājumu visās tiesu instancēs: „Tiesu sistēma zaudē jaunus un perspektīvus juristus, kuri savu profesionālo karjeru nevar saistīt ar tiesneša amatu, jo viņi nav sasnieguši likumā noteikto vecumu. Iespējams, ka būtu jānosaka nevis mehānisks vecuma ierobežojums, bet darba stāžs un noteikti profesionālie kritēriji.”
