Valsts prezidents izteica atbalstu satiksmes ministra izklāstītajiem plāniem autoceļu sakārtošanas jomā, kur tiek piedāvāti divi iespējamie risinājumi. Pirmais paredz, ka jau nākamgad no valsts budžeta ceļu nozarei būtu nepieciešami 30 miljoni latu, kas primāri nodrošinātu, ka ceļu stāvoklis nepasliktinātos un pakāpeniski līdz 2020.gadam uzlabotos. Šajā variantā no akcīzes nodokļa ceļiem būtu nepieciešami 20% ar ikgadēju pieaugumu par 10%. Savukārt otrais variants paredz daudz straujāku ceļu kvalitātes uzlabošanos, no budžeta prasot 150 miljonus latu jau nākamgad ar nosacījumu, ka šī nauda tiek aizdota no Valsts Kases un uz uzturēšanas rēķina atgriezta budžetam pakāpeniski. Šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju tiekot noskaidrotas aizņemšanās iespējas. Šo variantu aktīvi atbalsta arī ceļinieku nozares pārstāvji. Valsts prezidents rosināja satiksmes ministru aktīvi iesaistīties arī citu iespējamo finansējuma piesaistīšanas modeļu meklēšanā, vienlaikus norādot, ka ceļu uzturēšanas un labošanas kvalitāte šobrīd nereti ir ļoti zemā kvalitātē. Par to atbildība būtu jāuzņemas arī ģenerāluzņēmējiem, kuri piesaista apakšuzņēmējus, bet par gala kvalitāti atbildēt nevēlas. Abas puses bija vienisprātis, ka ar bedrīšu lāpīšanu vien ceļu uzturēšanas jautājums netiks atrisināts. „Ja šogad vien 7 miljoni aizies bedrītēm, tad tā faktiski ir zemē nomesta nauda, jo nākamgad atkal būs jaunas bedrītes un tā bezgalīgā aritmētiskā progresijā,” piebilda A.Matīss.
Pārrunājot gaidāmās oficiālās vizītes Azerbaidžānā galvenos saturisko aspektus, Valsts prezidents un ministrs atzina, ka Latvijas un Azerbaidžānas ģeogrāfiskais izvietojums, saimnieciskais potenciāls, kā arī tas, ka abas valstis nav konkurenti pasaules tirgū, īpašu uzmanību ļauj pievērst sadarbības paplašināšanai tieši transporta jomā. Tādēļ Latvijas amatpersonas aicinās Azerbaidžānu paplašināt mūsu transporta infrastruktūras izmantošanu Azerbaidžānas preču transportēšanai, tranzītam un uzglabāšanai. Tas Azerbaidžānai dotu labas iespējas palielināt savu preču eksportu uz Eiropas Savienību, preču transportēšanā izmantojot Latvijas transporta infrastruktūras t.sk. ostu pakalpojumus un Latvijas pozitīvo pieredzi pārvadājumos pa dzelzceļu.
Tā kā Azerbaidžāna ģeogrāfiski atrodas stratēģiski izdevīgā pozīcijā starp Centrālāzijas reģionu no vienas puses un Melnās jūras reģionu no otras puses un tranzīta koridora attīstība starp šiem reģioniem jau tradicionāli ir Azerbaidžānas prioritāte, Latvijas puse vizītes ietvaros paudīs pārliecību, ka kravu pārvadājumiem no Azerbaidžānas uz Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu, ir lietderīgi izmantot konteinervilcienu „ZUBR”, kas savieno Ukrainas Melnās jūras ostas Odesu un Iļjičevsku ar Latvijas ostām Rīgu, Ventspili un Liepāju, kā arī Tallinas ostu Igaunijā. Turklāt Latvijai ir ļoti laba pieredze kravu pārvadājumu organizēšanā ar konteinervilcieniem un ZUBR nav vienīgais konteinervilciens. Tādēļ Latvija būtu gatava piedāvāt Azerbaidžānai attīstīt konteinerpārvadājumus ar vilcieniem „ZUBR” un „Baltika Tranzit” ne tikai uz Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu, bet arī no Latvijas ostām uz Azerbaidžānu. Līdz ar to Latvija ir gatava piedāvāt Azerbaidžānas transporta un loģistikas kompānijām iespējas attīstīt savu darbību mūsu valstī, veidojot šeit savus loģistikas un distribūcijas centrus.
Arī sadarbība gaisa satiksmes jomā tiek izvirzīta kā nozīmīgs aspekts vizītē gaidāmajās sarunās, jo Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību kravu un pasažieru aviācijas jomā starp abām valstīm, uzsverot starptautiskās lidostas „Rīga”, kā Ziemeļeiropas transporta mezgla piedāvātās priekšrocības. Šai ziņā nozīmīgs jautājums ir arī kompānijas Air Baltic turpmākā attīstība, par ko tiks runāts arī Baku tikšanās reizēs. Pašlaik līgumtiesisko bāzi transporta un sakaru jomā starp abām valstīm veido Latvijas – Azerbaidžānas nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, Latvijas – Azerbaidžānas nolīgums par gaisa satiksmi, Latvijas – Azerbaidžānas nolīgums par sadarbību sakaru jomā.
