Sarunas laikā abas amatpersonas pieskārās projekta Rail Baltic virzībai, Air Baltic attīstības stratēģijai, pasažieru vilcienu iepirkumu jautājumam un jautājumam par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepciju.
Ministrs Valsts prezidentu informēja par neseno vizīti Lietuvā, kurā ar Lietuvas kolēģi pārrunāja iespējamo Mažeiķu dzelzceļa līnijas posma (Mažeiķi – Reņģe; Mažeiķi - Vaiņode) atjaunošanas iespēju, kas šobrīd tiek izskatīta pārrobežu sadarbības programmas kontekstā. A.Ronis atzina, ka viņa Lietuvas kolēģis ministram ir apliecinājis, ka finansējums šā dzelzceļa posma atjaunošanai ir meklējams pārrobežu programmu ietvaros, taču konkrētas aprises par šī projekta virzību ir gaidāmas līdz ar jaunās Lietuvas valdības izveidi.
Satiksmes ministrs par Rail Baltic projektu pauda viedokli, ka šī projekta finansēšanas modelis un apjoms ir atkarīgs no ES Daudzgadu budžeta sarunu rezultātiem. Valsts prezidents un ministrs bija vienisprātis, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai ir svarīga gan atsevišķu dzelzceļa posmu elektrifikācija un sliežu ceļu caurlaidības uzlabošana, kas būtu jāveic neatkarīgi no Rail Baltic projekta virzības.
VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs U.Magone, kurš piedalījās sarunā, Valsts prezidentu informēja, ka dzelzceļam ir liela nozīme lielo ostu attīstības projektos, jo vidēji 600 milj. latu ieņēmumu gadā nāk tieši no dzelzceļa tranzīta kravām. Darbs notiek pie dzelzceļa elektrifikācijas tīkla infrastruktūras uzlabošanas, taču pilnīgai elektrifikācijas tīkla izveidošanai būtu nepieciešami Kohēzijas fonda līdzekļi.
Noslēgumā satiksmes ministrs informēja, ka, turpinot Turkmenistānas Republikas prezidenta valsts vizītē aizsāktos tematus, jau tuvākajā laikā plānota ministra vizīte Turkmenistānā, kas plānota kā Latvijā iniciētu konkrētu jautājumu izskatīšana turpmākai abu valstu sadarbībai tranzīta, transporta un citās ar satiksmi saistītās jomās.
Sarunā piedalījās arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
