Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers iepazīstināja Valsts prezidentu ar novada attīstību, starptautisko sadarbību, nozīmīgākajiem kultūrvēstures notikumiem un objektiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu piesaisti projektiem, tajā skaitā Limbažu novada pašvaldības ēku renovācijai un pieejamības nodrošināšanai, tranzītielu izbūvei un ielu rekonstrukcijai, Limbažu Lielezera pludmales rekonstrukcijai un labiekārtošanai, pilsētas vēsturiskā centra renovācijai, tūrisma attīstībai un citiem projektiem.
Kā vienu no būtiskākajiem problēmjautājumiem, kas šobrīd visvairāk uztrauc novada iedzīvotājus, deputāti nosauca autoceļa Dūči – Limbaži rekonstrukcijas pabeigšanas nepieciešamību. Šī ceļa garums ir gandrīz 27 kilometri un nesakārtots ir palicis pēdējais posms 7,8 kilometru garumā, kas būtiski apgrūtina Skultes iedzīvotāju nokļūšanu novada centrā. Tādēļ Limbažu novada deputāti aicināja A.Bērziņu paust arī savu viedokli autoceļu sakārtošanas jautājumā, kas ir primāri nozīmīgs iedzīvotājiem.
Valsts prezidents pauda apņēmību šo jautājumu pārrunāt ar atbildīgajām amatpersonām, kā arī dalījās savā kopīgajā redzējumā par Latvijas autoceļu attīstību un to uzturēšanu, kas, viņaprāt, daudzos gadījumos neatbilst nepieciešamajai kvalitātei.
Tāpat ar novada deputātiem tika pārrunāti jautājumi, kas skar jauniešu bezdarbu un no tā izrietošās sekas, tajā skaitā dažādu atkarību attīstību. Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā jautājumā arī saskata lielu draudu Latvijas nākotnes attīstībai. Viņš īpaši uzsvēra, ka Latvijai būtu jāņem piemērs no Ziemeļvalsts Somijas, kura jauniešu izglītošanā vadās pēc principa, lai ikviens saņemtu viņam nepieciešamo izglītību turpmākai dzīvei un varētu iegūt profesiju, lai sevi nodrošinātu, nevis fokusētos uz izcilību veidošanu jau skolas laikā, pārējiem skolēniem pievēršot mazāku uzmanību. Šāda Somijas pieejas pārņemšana, pēc A.Bērziņa domām, ir ceļš uz daudz perspektīvāku nākotni bērniem un nākamajām paaudzēm, tajā skaitā Latvijā.
Uz tikšanos ar Valsts prezidentu bija ieradušies vairāk nekā 150 Limbažu novada iedzīvotāji, kuri uzdeva jautājumus, kas galvenokārt skara Latvijas ekonomisko attīstību, jo īpaši pievēršoties enerģētikas politikai un zaļās enerģijas jautājumiem, kuri šobrīd nodarbina arī lauksaimniekus saistībā ar biogāzes uzņēmumu piedāvātajām cenām elektroenerģijai.
Vērtējot zaļās enerģijas politiku, Valsts prezidents atklātā sarunā to nodēvēja par nesaprātīgu politisku lēmumu ES līmenī, kas šobrīd skar ne tikai Latviju, bet arī citas ES dalībvalstis. Vienlaikus A.Bērziņš izteica cerību, ka šis jautājums ES līmenī arī tiks risināts tuvākajā laikā, pats apņemoties to pārrunāt ar atbildīgajām amatpersonām ES līmenī.
„Ja uzstāda politiskus mērķus, kam nav ekonomiska seguma, rezultāts ir līdzīgs tam, kādu esam šobrīd sasnieguši zaļās enerģijas jomā,” piebilda Valsts prezidents.
Tāpat arī iedzīvotāji uzdeva jautājumus par slēgto dzelzceļa līniju turpmāko izmantošanu, uz ko Valsts prezidents atbildēja, ka, viņaprāt, dzelzceļa līniju likvidācija bija viena no lielākajām kļūdām, kas tikušas pieļautas Latvijā, un jau tuvākajā laikā tā ir jārisina, ja vēlamies saglabāt Latvijas lauku un mazo pilsētu attīstību.
Sarunas noslēgumā iedzīvotāji interesējās arī par vēlēšanu sistēmas un politisko partiju nākotni Latvijā. Valsts prezidents to nodēvēja par vienu no šī brīža aktuālākajiem jautājumiem un piebilda, ka aicinājis ekspertu grupu, kura izstrādājusi valsts pārvaldības sistēmas nostiprināšanas priekšlikumus, šobrīd uzsākt darbu pie politisko partiju stiprināšanas jautājumiem likumdošanā.
Tāpat arī A.Bērziņš uzsvēra, ka šajā jautājumā sakņojas Latvijas nākotne, jo tikai stipras politiskās partijas var veidot patiesi parlamentāru valsti, un Latvija šo mērķi vēl nav sasniegusi.
Vizītes noslēgumā Valsts prezidents apmeklēja uzņēmuma „Limbažu piens” siera ražotni un iepazinās ar ražošanas procesu vecajā un jaunajā cehā, nolika ziedus pie Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa pieminekļa un apmeklēja Dzīvā sudraba muzeju.
