Tikšanās sākumā Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka Vīds Ģedvils kā savas pirmās ārvalstu vizītes galamērķi izvēlējies tieši Latviju, tā norādot uz abu valstu savstarpējās sadarbības nozīmi. Tāpat viņš norādīja uz pozitīvajiem savstarpējās ekonomiskās sadarbības rādītājiem.
Lietuvas Seima priekšsēdētājs īsumā iepazīstināja Valsts prezidentu ar situāciju Lietuvā, norādot uz to, ka darbs parlamentā jau ir uzsākts un pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā arī valdība varēs uzsākt pildīt savus pienākumus. Pārrunājot Visaginas AES projekta iespējamo turpmāko virzību, Vīds Ģedvils atzīmēja, ka Lietuvai šobrīd ir nepieciešams laiks, lai izšķirtos par to, kā turpmāk rīkoties. Viņš sacīja, ka parlamentā šobrīd izveidota darba grupa, lai piedāvātu turpmākās rīcības soļus, sadarbojoties ar attiecīgās jomas jaunajiem ministriem. Lietuvas Seima priekšsēdētājs, atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par iespējamiem termiņiem šī jautājuma izlemšanai, norādīja, ka tas varētu būt 2-3 mēnešu laikā. Viņš arī uzsvēra, ka šī projekta veiksme ir atkarīga no kopīgās sadarbības Baltijas valstīs un vēlmes to virzīt tālāk. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka tieši sadarbība nozīmīgu enerģētikas projektu ietvaros var nodrošināt Baltijas valstīm enerģētisko drošību par saprātīgu cenu.
Sarunā tika apspriestas arī aktualitātes Eiropas Savienībā. Abas amatpersonas uzsvēra, ka ir būtiski uzturēt kopīgu nostāju Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014-2020 ietvara kontekstā, konkrēti virzot kopīgās intereses lauksaimniecībā un Kohēzijas politikā. Valsts prezidents arī atzīmēja, ka ir būtiski vienam otru labi pazīt un Latvijai ir skaidra arī Lietuvas pozīcija par nepieciešamajiem līdzekļiem Ignalinas AES slēgšanai. Viņš arī atzīmēja dialoga paplašināšanas nepieciešamību ar Poliju gan ekonomiskās un enerģētikas sadarbības jomā, gan Eiropas Savienības jautājumos, norādot uz konstruktīvas sadarbības iespējām. Lietuvas Seima priekšsēdētājs apsveica Latviju ar to, ka šobrīd tiek izpildīti Mārstrihtas kritēriji un atzinīgi vērtēja Latvijas virzību uz eiro, kā arī minēja, ka arī Lietuvai šī pieredze varētu būt noderīga.
Noslēdzot sarunu Valsts prezidents aicināja sadarboties augstākās izglītības jomā, norādot, ka tas ir būtiski starptautiskās konkurences iespēju celšanai. Lietuvas puse atbalstīja iespēju sadarboties un koordinēt aktivitātes šajā jomā, norādot uz Lietuvas nesenajiem ieguldījumiem profesionālajā izglītībā, ko varētu veiksmīgi izmantot pieredzes apguvei.
