Uzsākot sarunu ar Valsts prezidentu, Padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Valsts prezidentu klātienē, lai pārrunātu aktuālos jautājumus advokatūrā: „Latvijas advokatūra ļoti mīl savu valsti un vēlas būt tai noderīga ne tikai veicot savu profesionālo darbu, bet arī iesaistoties likumdošanas iniciatīvu un normatīvo aktu izstrādē, jo advokatūra ar savu profesionalitāti ir spējīga to nodrošināt.”
Padomes pārstāvji vērsa uzmanību, ka advokatūra seko līdzi un uztver aktuālās tendences Latvijas sabiedrībā, tostarp izglītības jomā. R.Sjademe informēja, ka pašlaik Padome ievieš pati savu apmācības sistēmu topošajiem un esošajiem zvērinātajiem advokātiem. Jaunā apmācības sistēma sāks darboties no 2013.gada 1.janvāra, bet jau no š.g. 1.septembra advokātu palīgiem. Tika skarts arī jautājums par notiekošo diskusiju juristu vidū, kas paredz topošajiem juristiem vienotu valsts eksāmenu. Sarunas dalībnieki akcentēja, ka jautājumu par vienotu valsts eksāmena ieviešanu juristiem, vēl ir jāizdiskutē starp augstskolu un Izglītības un zinātnes ministriju, taču visi bija vienisprātis, ka šāds vienots valsts eksāmens būtiski cels augstskolu un studējošo izglītības kvalitāti.
I.Grunte pauda nostāju, ka topošie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz tiesības tikai valsts amatpersonai būt par maksātnespējas procesa administratoru, būtiski ierobežos maksātnespējas procesa kvalitāti un tā gaitu. Arī Valsts prezidents izteica bažas, ka šāds ierobežojums lieks kvalificētiem zvērinātiem advokātiem un maksātnespējas procesa dalībniekiem kvalificēti un kompetenti veikt maksātnespējas procesu.
Padomes pārstāvis E.Radziņš vērsa uzmanību uz lielo civillietu uzkrājumu tiesās, jo bieži vien, piem., prasības pieteikumi civillietās ir nekvalitatīvi uzrakstīti, kas ir sekas tam, ka to dara personas, kas nav zvērināti advokāti. E.Radziņš ierosināja noteikt ekskluzivitātes principu likumā, kas paredzētu, ka personas civilprocesā var piedalīties tikai ar advokāta starpniecību (atsaucoties uz Portugāles un Spānijas praksi), jo advokāti neuzņemtos tiesvedības lietas, kas no juridiskā viedokļa nav skatāmas tiesā. Tādējādi tas atvieglotu tiesu noslodzi.
Sarunas dalībnieki pieskārās arī līdzšinējai Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksei, kurās ir ierosinātas lietas pret Latviju. Kā vienu no būtiskām problēmām, Padomes pārstāvji minēja garos tiesvedības termiņus. Turklāt no Latvijas Republikas puses, prasības pieteicējam netiek piedāvāta izlīguma iespēja ECT tiesvedības procesa gaitā. Ja pastāvētu šāda iespēja, pēc E.Radziņa domām, tas palīdzētu mazināt valsts izdevumus gadījumos, ja tiesvedības process būtu negatīvs Latvijai.
Noslēdzot sarunu, Valsts prezidents novēlēja Padomei aktīvi strādāt pie iesāktajām Padomes iniciatīvām un tikšanās laikā skartajiem jautājumiem.
Sarunā piedalījās Jānis Grīnbergs, Guna Kaminska, Ivars Grunte, Egīls Radziņš, Andris Rukmanis, Raivo Sjademe un Saulvedis Vārpiņš.
