Pārrunājot sociālā dialoga nozīmi, LDDK pārstāvji uzsvēra, ka, kopš trīspusējās vienošanās parakstīšanas starp valdību, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) ir pagājuši deviņi gadi. Tādēļ, lai iezīmētu turpmāko sadarbību ilgtspējīgas Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, LDDK un LBAS aicinās valdību atjaunot trīspusējo vienošanos starp valdību un sociālajiem partneriem. Tas, pēc LDDK pārstāvju domām, veicinās valsts un sabiedrības attīstību, stabilitāti un savstarpēju atbildību par Latvijas kā ekonomiski spēcīgas ES un eirozonas dalībvalsts izaugsmi un labvēlīgu sociālekonomisko apstākļu radīšanu.
Valsts prezidents A.Bērziņš, uzklausot viedokļus par LDDK redzējumu sociālā dialoga attīstību nākotnē, vienlaikus pauž uzskatu, ka, sekojot aktuālajām norisēm ne tikai Latvijā, bet arī ES, ir būtiski iet līdzi laikam un meklēt šim brīdim vispiemērotākās sadarbības formas starp valdību un sociālajiem partneriem.
Sarunā tika skarts arī jautājums par darbaspēku nodokļu politiku. LDDK vadība sarunas laikā uzsvēra, ka darba nodokļa slogs ir jāsamazina, galvenokārt kompensējot to ar valsts pārvaldes efektīvāku darbību, daļēji – pārceļot nodokļu slogu uz patēriņu un nekustamos īpašumu. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, kompensējot šo nodokļu slogu tikai uz nekustamo īpašumu nodokļu rēķina, varētu vēl vairāk saasināties iedzīvotāju izceļošanas no Latvijas problēma, kas nekavējoši jārisina, jo tā šobrīd rada lielākos draudus Latvijas nākotnes attīstībai kopumā.
Tāpat arī Valsts prezidents akcentēja savu jau iepriekš pausto viedokli, ka neapliekamā minimuma samazināšana, to kaut nedaudz pietuvinot ES vidējam līmenim, būtu pirmais un visbūtiskākais solis virzienā uz ēnu ekonomikas mazināšanu. Andris Bērziņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā patēriņš aug ļoti strauji, kas liecina par zināmām neatbilstībām skaitļos, kuri attiecas uz iedzīvotāju reālajiem ienākumiem un mājsaimniecību izdevumu apmēru patiesībā.
Jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai prioritāri jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošajām personām līdz līmenim, kāds noteikts otrai lielajai paaugstināta sociālā riska grupai – pensionāriem, pēc tam iespēju robežās paaugstināt neapliekamo minimumu.
Sarunas noslēgumā tika skarts arī jautājums par Latvijas prezidentūra ES Padomē, uzsverot, ka aktuāla ir savlaicīga sociālo partneru informēšana un iesaistīšanās ES prezidentūras trijotnes valstu (TRIO) politikas plānošanā un kopējo pasākumu organizēšanā.
Sarunā piedalījās LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore L.Meņģelsone.
