Vienlaikus no Valsts prezidenta tika izteikts aicinājums kultūras ministrei sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldību vienoties par nepieciešamajām aktivitātēm, lai, izrādot cieņu latviešu izcilajam māksliniekam Ansim Cīrulim, iemūžinātu viņa piemiņu pie dzimtās mājas Jūrmalā.
Saistībā ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem Valsts prezidents un kultūras ministre bija vienisprātis, ka to sagatavošanas darbs norit saskaņā ar plāniem, kā arī atzina, ka krīzes pārvarēšanas gados tieši pašvaldības ir tās, kurām būtu jāpateicas par pašdarbības kolektīvu finansēšanu un sagatavošanu nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.
Kultūras ministre informēja Valsts prezidentu par to kā norit būvniecības darbi Nacionālajā bibliotēkā, kam pilnībā jābeidzas nākamā gada 4.maijā, savukārt jau šī gada 18.novembrī plānota bibliotēkas atklāšana, lai varētu uzsākt pakāpenisku pārcelšanos uz jauno ēku.
Sarunā tika apspriests arī jautājums par piemiņas plāksni izcilajam latviešu māksliniekam Ansim Cīrulim Jūrmalā. Valsts prezidenta kanceleja ir saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par kritisko un pat nožēlojamo tehnisko stāvokli, kādā šobrīd ir piemiņas plāksne Jūrmalā, Konkordijas ielā izcilajam latviešu māksliniekam Ansim Cīrulim. Valsts prezidenta kanceleja, reaģējot uz šo sūdzību, ir veikusi foto uzņēmumus norādītajā adresē, kurās redzamais neliecina par patiesu vēlmi ar cieņu iemūžināt savu izcilāko kultūras personību piemiņu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm.
Tieši tādēļ apliecinot cieņu Anša Cīruļa spožajam mākslinieciskajam devumam Latvijas kultūrā un mākslā, Valsts prezidents nodeva kultūras ministrei vēstuli un fotouzņēmumus, aicinot Latvijas Republikas Kultūras ministriju kopīgi ar Jūrmalas Domi rast iespēju izveidot šim izcilajam māksliniekam atbilstošu piemiņas vietu Jūrmalas pilsētā.
Latvijas un pasaules Eiropas mākslas vēsture liecina, ka Ansis Cīrulis ir viens no savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem. Viņš bija ražīgs un strādāja dažādos mākslas veidos. Tomēr īpaši nozīmīgi, ka Ansis Cīrulis kā mākslinieks kļuva par aktīvu notikumu līdzdalībnieku, veidojot jaunās Latvijas valsts oficiālos simbolus – viņam piederēja izšķirošā loma sarkanbaltsarkanā karoga proporciju noteikšanā, viņš veidoja Latvijas pirmo pastmarku un radīja nacionālo heraldiku - Latvijas pilsētu ģerboņus.
Valsts prezidenta kancelejai Anša Cīruļa mākslinieciskais ieguldījums ir īpaši nozīmīgs viņa darba Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles izveides kontekstā. 1923. gadā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera konkursu, kurā uzvarēja Anša Cīruļa projekts "Atdzimšana". To īstenoja laikā no 1926. līdz 1929. gadam. Ar šīs zāles projektu Ansis Cīrulis pieteica jaunās valsts oficiālās estētiskās idejas, tā apzināti tiecoties radīt „latvisku” izteiksmes veidu, tajā paša laikā iekļaujoties Eiropai tolaik aktuālajā, modernitātes tendences vēstošajā Art Deco stilistikā. Sūtņu akreditācijas zāles projekts ir izcils minētā stila paraugs. arī Eiropas mērogā. A.Cīruļa darinātais interjera ansamblis reprezentēja Latvijas valsti un tās identitāti augstākajā oficiālajā un starptautiskajā līmenī, savukārt mākslinieka veikums daudzās citās lietišķās mākslas jomās (vitrāžas, porcelāns, metāls, tekstilijas, u.c.), un viņa individuālā mākslinieciska stila īpašā prasme „saaust” mūsu tautas mākslas ornamentiku ar savam laikmetam atbilstošo dekorativitāti, padarīja autoru populāru tautā. Tas ir sabiedriski pats nozīmīgākais stilā vienotais interjera ansamblis, ar kuru jaunā Latvijas valsts pirmās neatkarības laikā pieteica savu identitāti.
